Studentu Radio Loma Sabiedrības Izglītošanā un Informēšanā

Studentu radio ir vairāk nekā tikai platforma mūzikas un izklaides pārraidīšanai; tas ir svarīgs instruments sabiedrības izglītošanā un informēšanā. Šajā dinamiskajā digitālajā laikmetā, kad informācijas plūsmas ir nebeidzamas un dažkārt pārāk piesātinātas, studentu radio stacijas piedāvā unikālu perspektīvu un uzticamu informācijas avotu. Šajā rakstā mēs apskatīsim, kā studentu radio veicina izpratni un zināšanu apmaiņu, vienlaikus piedāvājot platformu svarīgu sociālu un kultūras jautājumu apspriešanai.

Izglītojošais Potenciāls

Studentu radio ir ideāla vieta, kur studenti var attīstīt un pilnveidot savas žurnālistikas, sabiedrisko runu un tehniskās prasmes. Tas sniedz studentiem iespēju praktiski pielietot teorētiskās zināšanas, ko viņi ir ieguvuši akadēmiskajā vidē, veidojot raidījumus, kas izglīto un informē klausītājus par dažādiem tematiem – no akadēmiskām diskusijām līdz aktuālām sociālām problēmām.

Sabiedrības Informēšana

Studentu radio spēlē būtisku lomu kritiskas domāšanas un sabiedrības izpratnes veicināšanā. Raidījumi, kas apspriež aktuālus notikumus, politiku, zinātni un kultūru, palīdz klausītājiem formēt informētus viedokļus un veicina plašāku izpratni par pasauli. Studentu radio piedāvā alternatīvu masu mediju perspektīvām, bieži vien pievēršoties tēmām, kas varētu palikt nepamanītas plašākā mediju telpā.

Sociālo un Kultūras Jautājumu Apspriešana

Ar savu unikālo pozīciju universitātes kampusā, studentu radio kļūst par balsi studentu kopienām, kas vēlas izteikt savas domas, bažas un sasniegumus. Raidījumi par kultūras daudzveidību, studentu iniciatīvām, mākslu un mūziku atspoguļo studentu radio nozīmi kā kultūras un sociālo jautājumu izpratnes veicinātāju.

Platforma Dialogam

Studentu radio veicina dialogu un diskusiju starp dažādiem sabiedrības locekļiem. Atvērtās diskusijas, intervijas ar ekspertiem, mācībspēkiem un studentiem, kā arī interaktīvi raidījumi, kas ļauj klausītājiem iesaistīties, veido vidi, kurā var brīvi apspriest idejas, apmainīties ar viedokļiem un risināt konfliktus.

Nobeigums

Studentu radio stacijas sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrības izglītošanā un informēšanā, veicinot kritisku domāšanu un sociālo atbildību. Tās rada platformu, kas atbalsta zināšanu un ideju apmaiņu, un veicina izpratni par svarīgiem sociāliem un

kultūras jautājumiem. Studentu radio ir ne tikai izglītības rīks, bet arī svarīgs sabiedrības locekļu savienotājs, kas veido stiprāku un izglītotāku kopienas sajūtu.

Skatuves mākslas studentiem pasniegtas festivāla ‘Patriarha rudens’ balvas

Sestdien, 3. oktobrī, kultūrtelpā “Točka” noslēdzās vienpadsmitais skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, apbalvojot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves mākslas studentu labākos darbus.

Kā raksta LKA pārstāvji, festivāla programma šogad izcēlās ar kvalitatīviem un spēcīgiem darbiem, bet īpaši spilgti sevi pieteica laikmetīgās dejas mākslas studenti. Saistībā ar ierobežoto klātienes apmeklētāju skaitu, festivāla organizatori cer, ka vairākas no festivāla programmā iekļautajām izrādēm būs iespējams redzēt atkārtoti.

Šajā gadā “Patriarha rudens” galvenais akcents tika likts uz studentu sadarbības veicināšanu un mākslas radīšanas procesa svinēšanu, tādējādi veicot izmaiņas festivāla kopējā koncepcijā. Lai izvairītos no saspringtas cīņas, ar festivāla darbiem iepazinās “savējo” – mākslu augstskolu studentu – žūrija, meklējot nevis vienu labāko festivāla izrādi, bet cenšoties izcelt vērtīgo un veiksmīgo katrā no festivāla notikumiem.

Sveicam atzinību un žūrijas specbalvas saņēmušos māksliniekus šādās kategorijās:

Festivāla patroneses Karinas Pētersones simpātiju balva – Pētera Pētersona petrolejas lampa no režisora vērienīgās petrolejas lampu kolekcijas – mūziklam “RENT” (rež. Mārtiņš Kagainis);

“Milžu cīņa” – Elīza Dombrovska un Roberts Dauburs (izrādē “Otello”, rež. Jurģis Lūsis);

“Latvieša stāsts” – Dāvids Pētersons (“Latviešu stāsti 2020”);

“Labākais duo” – Aksels Aizkalns un Kārlis Zahovskis (izrādē “Gaidot Godo”);

“Īsais kino” – Helmuts Bondars (“Corona brīvlaiks”);

“Kvalitatīva uzdrīkstēšanās” – režisore Līga Milta un izrādes “Prāts. Žogs. Jūtas” komanda.

Festivāla sadarbības partnera festivāla “Laba Daba” balvu – ceļazīmi ar iespēju savu izrādi aizvest uz festivālu “Laba Daba” 2021. gadā ieguva:

“Sapnis vasaras naktī”, rež. Henrijs Arājs;

“Otrā pusē”, hor. Elīna Gaitjukeviča;

“Jautrā vardarbība”, rež. Dāvids Džovanzana.

Vai universitātei vajag jaunas biroja mēbeles?

Vakar Studentu padomes telpās norisinājās diskusija par nepieciešamību pēc jaunām biroja mēbelēm. Tajās piedalījās studenti, kas bija noraizējušies, ka esošās biroja mēbeles ir sliktā stāvoklī un ne tikai nedrošas darbam, bet arī demoralizējošas, savukārt universitātes vadība iebilda, ka jaunas, kvalitatīvas mēbeles nav dienas kārtībā…

Diskusijas sākumā abas puses izklāstīja argumentus un pretargumentus par labu savai nostājai, tad mēģināja viens otru pārliecināt par sava viedokļa pareizību, līdz beigu beigās visi nonāca pie atziņas – jaunas mēbeles ir nepieciešamas. Turpinājumā gan vadība tūliņ iebilda, ka līdzekļu trūkuma dēļ šis jautājums esot jāatliek uz nezināmu laiku, taču studenti tik viegli vis nepadevās un atteica, ka šā jautājuma ilgāka atlikšana var novest pie nopietnām sekām – to sliktais stāvoklis var radīt dažāda smaguma savainojumi, un līdz ar to rodas jautājums, vai universitātes vadība ir gatava uzņemties par to atbildību.

Lai arī vadība sākotnēji centās izvairīties, ka viņi nav atbildīgi par nepietiekami finansējumu, taču pamazām piekāpās un atzina, ka šāda situācija, kad biroja galdi ļodzās un draud sabrukt, bet dokumentu skapju plaukti tiek balstīti ar stutēm, nav normāla un tā ir jārisina. Taču jautājums ir – kā? Kā nodrošināt studentus un skolas personālu ar labām mēbelēm pie ierobežota finansējauma. Un tad 3. kursa students Didzis Bērziņš, zīmīgi pacēlis rādītājpirkstu, iesaucās: “Ir jāpērk kvalitatīvas mēbeles, kas ilgi kalpos!” Un tiešām! Ja universitāte iegādātos kvalitatīvas biroja mēbeles, tas ļautu šo jautājumu nolikt malā uz gadiem 10 vismaz!

Kādu brīdi skolas vadība šķobīja seju un centās atrast argumentus, kāpēc šis tomēr nav labākais brīdis jaunu rakstāmgaldu un skapju iegādei, taču beigu beigās, studentu pretargumentu apbērti, bija spiesti piekāpties un dot solījumu – šis jautājums tiks izskatīts nākamajā skolas valdes sēdē.

Lai arī nesaņēmuši jaunas mēbeles, studenti tomēr likās apmierināti, jo tas ļāva cerēt, ka jaunas biroja mēbeles tomēr būs. Uz šādas noskaņas diskusija noslēdzās un dalībnieki izklīda.

Atskatu sagatavoja 3. kursa žurnālistikas studente Aina Daina

RSU: 3D printerī izdrukāta funkcionējoša sirds ir tikai laika jautājums

Biomateriāli nākotnē būs viena no inovācijām bagātākajām medicīnas tehnoloģiju nozarēm. Materiālzinātnes lietojums, pateicoties ekonomiskiem stimuliem, pēdējos gados strauji attīstījies visās jomās – sākot ar mākslīgām locītavām, kauliem, audiem un beidzot ar trīsdimensiju (3D) tehnoloģijām, kas mūsdienās ļauj sintezēt arī organiskus materiālus, paverot nākotnes pacientiem neierobežotas iespējas, norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieks mikrobiologs Ingus Skadiņš, kura specializācijas joma ir materiālzinātne. To TVNET atklāja RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers.

«Savienojot datora veidotu dizainu ar konkrēta cilvēka datiem, 3D printeri būs spējīgi sintezēt mākslīgas šūnas, audus, asinsvadus, orgānu daļas un pat veselus orgānus, šādi paaugstinot pacienta dzīves kvalitāti un palielinot dzīvildzi. Pacientam, kas cietis nelaimes gadījumā, mēģenē varēs tikt uzsintezēta roka, vai arī 3D printerī izdrukāta mākslīga sirds – tas vairs nav zinātniskās fantastikas sižets, bet laika jautājums,» saka pētnieks.

I.Skadiņš norāda, ka materiālzinātnes straujos attīstības tempus nosaka ekonomiskās vajadzības. «Valstij nepieciešami darbspējīgi iedzīvotāji, bet veselības aprūpē nepieciešams samazināt ārstēšanas izmaksas, piemēram, gultas dienu skaitu uz vienu pacientu». Mikrobiologs pats savā promocijas pētījumā pievērsās tam, kā ar antibiotiskām vielām impregnēti kompozītmateriāli darbojas in vitro (laboratorijā) un in vivo (organismā).

Šogad novembrī aizstāvētais darbs ir nozīmīgs ieguldījums ne vien teorētiskajā mikrobioloģijā, bet arī praktiskajā medicīnā. Zinātniski izdevies pierādīt to, ka kompozītmateriāli, kas piesūcināti ar konkrētām antibiotiskām vielām un bionoārdāmiem polimēriem, ievērojami samazina pēcoperācijas riskus: dažādas infekcijas, lielu brūču apgrūtinātu dzīšanu utt. Līdz ar to mediķi pētījuma rezultātus var tiešā veidā izmantot klīniskajā darbā, un tas jau tiek darīts gan sejas un žokļu ķirurģijā, gan ortopēdijā. Patlaban biomateriālos antibiotikas izdalās īsā laika periodā, bet nākotnē mediķiem varētu būt pieejami tādi biomateriāli, kas cilvēka ķermenī antibiotiskās vielas izdala ilgāk, turklāt izdala nevis vienu, bet dažādas antibiotikas, lēš I.Skadiņš.

Īstenojot pētījumu, I.Skadiņš sadarbojās ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centru, kas ir viens no biomateriālu sintēzes flagmaņiem Latvijā. Tādējādi šis promocijas darbs iezīmējis pozitīvu tendenci – starpdisciplināru sadarbību starp universitātēm. «Lai iegūtu perfekto biomateriālu, tādu, kas ir antibakteriāls, kas piesaista, piemēram, kaulus veidojošās šūnas, bet vienlaikus tāds, kuru neatgrūž organisma imūnsistēma, kā arī ir ķirurgam ērts, nevar iztikt bez mikrobiologu, morfologu, farmaceitu, ķīmiķu, inženieru un mediķu kopdarba,» norāda pētnieks, piebilstot, ka RSU un RTU sadarbība biomateriālu izpētē turpinās.

Radona ietekme uz veselību – risks, kas jāapzinās!

Radons, kas mūsu mājā parasti nonāk kopā ar ūdeni vai no augsnes caur mājas pamatiem, ir radioaktīvais alfa starotājs, raksta RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Nora Fīrere. Ārēji tas nav bīstams, taču, nonākot cilvēka organismā ar dzeramo ūdeni vai ieelpojot, var veicināt nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā, kā arī var ietekmēt redzi, atklāj Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors un ķīmiķis Mihails Haļitovs.

«Radons ir bezkrāsaina gāze bez smaržas un garšas. Tā ir aptuveni 7,5 reizes smagāka par gaisu. Radons ir viena no cēlgāzēm, tāpēc ķīmiski nav bīstama. Daudz nozīmīgākas ir radona fizikāli ķīmiskās īpašības – radons ir tā saucamais alfa starotājs. Tam sadaloties, veidojas relatīvi lielas alfa daļiņas jeb alfa starojums, kas ir visvieglāk novēršams – lielās alfa daļiņas netiek cauri papīram vai cilvēka ādai -, taču bīstamība rodas, alfa starotājam nonākot organismā, kur šāda aizsargslāņa nav,» stāsta RSU Medicīnas fakultātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras lektors un ķīmiķis Mihails Haļitovs.

«Dabā radons lielākā daudzumā sastopams dažādās raktuvēs, noteiktos minerālūdeņos un ģeoloģiskās vietās, bet mūsu mājokļos nonāk galvenokārt kopā ar ūdeni un no augsnes. Mazs radona daudzums organismam nekaitē, taču ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā, var ietekmēt arī redzi,» turpina skaidrot ķīmiķis.

Mihails Haļitovs, stāstot par radonu, atklāj interesantu faktu, ka savulaik «radona vannas un inhalācijas tika izmantotas kā ārstnieciskais un profilaktiskais līdzeklis, jo šāda veida īslaicīga iedarbība uz organismu to mobilizē. Mūsdienās gan galvenokārt domā par radona ilgtermiņā radītajām negatīvajām sekām un šādas procedūras plaši vairs neizmanto.»

Nobeigumā ķīmiķis uzsver: «Radons nav viela, no kuras būtu paniski jābaidās. Vienkārši jāapzinās riski, jāizvērtē situācija sev apkārt un jāveic preventīvi pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu radona nevēlamo ietekmi uz savu organismu – veselīgs dzīvesveids, aktīva telpu vēdināšana, un, ja iespējams, ar profesionāļu palīdzību pārliecināties par radona daudzumu dzīvesvietā un apkārtējā vidē, lai saprastu, vai šī problēma vispār ir aktuāla.»

Rūdolfs Norvēģijā trāpa desmitniekā, tomēr atgriežas Latvijā

Pēc TVNET publikācijām par latviešiem, kuri pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies dzimtenē, ar redakciju sazinājās Rūdolfs Cešeiko (28 gadi), kurš pēdējos divus gadus pavadīja Norvēģijā, studējot maģistrantūrā fizisko aktivitāšu fizioloģiju.

Rūdolfa pētniecības virziens ir krūts vēža pacientes un efektīvu fizisko aktivitāšu metožu lietošana, lai būtiski uzlabotu dzīves kvalitāti un ārstēšanās procesu. Šobrīd Rūdolfs ir atgriezies Latvijā un studē doktorantūrā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Viņš arī sācis lasīt lekcijas RSU ergoterapijas studiju programmas studentiem.

No Vecumniekiem līdz Norvēģijai

Rūdolfa saknes ir Vecumniekos, bet vidusskolā viņš mācījās Baldonē. Savukārt, studējot ergoterapiju bakalaura programmā, viņš satika un sadraudzējās ar daudziem ārzemju studentiem, kas arī mācījās RSU. Palīdzot ārzemniekiem iepazīt vietējos apstākļus, Rūdolfs sadraudzējās ar vairākiem norvēģu jauniešiem. Viņi pastāstīja par Norvēģijas izglītības sistēmu, tostarp vienu no lielākajām Norvēģijas universitātēm Tronheimas pilsētā valsts vidienē.

Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē ir ļoti grūti iestāties, bet Rūdolfs jau 3. kursā sāka tam gatavoties. Lai iestātos prestižajā universitātē, vajadzēja ļoti labas sekmes un dažādas rekomendācijas. Bija jāsagatavo diezgan liela dokumentu mapīte. «Studijām šajā augstskolā nevar sagatavoties nedēļas laikā.. Es gatavojos aptuveni gadu.»

Tā kā Rūdolfs 4. kursā piedalījās Erasmus studentu apmaiņas programmā un mācījās Beļģijā, viņam ļoti noderēja beļģu saņemtās pozitīvās rekomendācijas.

Pareizas fiziskās aktivitātes var palīdzēt nesaslimt un atveseļoties

Rūdolfs, gatavojoties studēt Norvēģijā, bija pilnīgi pārliecināts par sava mērķa pareizumu – viņu piesaistīja gan Norvēģijas izglītības sistēma, gan studiju programma par fizisko aktivitāšu fizioloģiju (studiju programmas nosaukums – Exercise Physiology and Sport Sciences).

Rūdolfs uzskata, ka, studējot fizisko aktivitāšu fizioloģiju Norvēģijā, viņš trāpīja desmitniekā. Viņš ir pārliecināts, ka ar pareizām un mērķtiecīgām fiziskām aktivitātēm iespējams palīdzēt gan sportistiem, gan pacientiem. Turklāt otra cilvēku grupa viņu saista daudz vairāk.

Lai zinātu, kā efektīvi palīdzēt pacientiem, vispirms labi jāpārzina cilvēka fizioloģija, piemēram, kā darbojas sirds-asinsvadu sistēma un kā būvēti muskuļi un kauli. Tāpat daudz kas jāzina par fiziskām aktivitātēm, piemēram, kādas, cik, kā, kāpēc un cik ilgi jāveic.

Katrs var palīdzēt sirdij!

Ko tas nozīmē konkrētāk? Ja cilvēks vēlas stimulēt sirds veselību, kuras problēmas ir pamatā vairumam nāves gadījumu, jābūt fiziski aktīvam un jānoslogo sirds-asinsvadu sistēma.

Kā labāko variantu Rūdolfs iesaka 4×4 intervāla treniņu. Tas nozīmē, ka pirmās 5-10 minūtes cilvēks iesildās un viņa sirdsdarbības līmenis sasniedz 60% no maksimālā rādītāja. Tad nākamās 4 minūtes cilvēks intensīvi kustas (ātri skrien vai brauc ar riteni, noslogojot visas muskuļu grupas), noslogojot sirdsdarbību 85-95% apjomā. Pēc tam 3 – 4 minūtes jākustas lēnāk (sasniedzot 60% no maksimālā ieteicamā pulsa). Un šis cikls jāatkārto četras reizes. Rūdolfs norāda, ka pirmajās reizēs intervālu garumi varētu būt īsāki un slodze – zemāka, bet pēc tam gan jācenšas kustēties tik ātri, lai slodzes 4. minūtes beigās būtu grūti sarunāties.

Tā nav izklaide, tas ir reāls darbs, kas jāveic divas reizes nedēļā visu atlikušo mūžu. Gan zinātniskie pētījumi, gan vairāku Norvēģijas profesoru pieredze liecinot, ka šāda kustēšanās ir ļoti efektīva un atstāj ļoti pozitīvu iespaidu uz organismu un veselību. Arī pats Rūdolfs regulāri pilda šo vingrojumu kompleksu, kam ik reizi jāvelta 30-35 minūtes.

Turklāt pozitīvi, ka šādām fiziskām aktivitātēm nav vajadzīgs īpašs aprīkojums, jo pietiek ar piemērotiem apaviem un laika apstākļiem atbilstošu apģērbu. Intensīvi kustēties var gan sporta zālē uz skrejceļa, gan mājas apstākļos, gan parkā vai mežā. Galvenais, lai varētu sekot līdzi sirdsdarbībai un noskrietajām minūtēm.

Arī vēža pacientiem ir jākustas

Rūdolfs piekrīt, ka ilgu laiku onkoloģijas pacienti un šādas fiziskas aktivitātes bija nesavienojama lieta. Par šo jautājumu sabiedrībā valdīja tabu. Taču jaunākie pētījumu apliecina tieši pretējo – arī onkoloģijas pacientiem vajadzīgas pareizas un mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes.

Neesot fizioloģiska pamatojuma, kāpēc ar vēzi slimie cilvēki nedrīkstētu sportot.

Rūdolfs savās studijās ir pārliecinājies par pretējo – arī šiem cilvēkiem ir jākustas, jo tas ievērojami uzlabo viņu veselības stāvokli un atveseļošanās procesu. Protams, viņiem nav jāskrien maratoni un jānodarbojas ar ļoti intensīvu un ilgu fizisko slodzi, bet iepriekš aprakstīto 4×4 treniņu viņi varētu veikt, Rūdolfs uzskata.

Viņaprāt, nav pareizi, ka ar vēzi slimajiem cilvēkiem iesaka pasīvu dzīvesveidu un gulēšanu dīvānā. Tas radot vēl lielākas problēmas.

Kāpēc tieši krūts vēža pacientes?

Rūdolfa pētniecības virziens ir krūts vēža pacientes un efektīvu fizisko aktivitāšu metožu lietošana. Par šo tēmu viņš rakstīja arī maģistra darbu. Kāpēc viņu ieinteresēja tieši šī tēma? Strādājot dažādās prakses vietās, students pārliecinājās, ka krūts vēža pacientu vidū situācija nav tik bezcerīga. Palīdzot ar mērķtiecīgām fiziskām aktivitātēm, daudzus sarežģījumus var mazināt un pat likvidēt.

Ja cilvēks pareizi un regulāri kustas, viņam nav nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem. Lai tas notiktu, nepietikšot ar mierīgām pastaigām un lēnu kustēšanos. Tas ir labi, bet nedos vajadzīgo ietekmi uz cilvēka veselību.

Pozitīvi, ka Rūdolfs 4×4 treniņam pierunājis arī savus vecākus, kaut gan sākumā tas neesot bijis tik viegli – cilvēkiem ir tendence turēties pie saviem vecajiem paradumiem. Šādi treniņi varot samazināt vecuma izraisītos sarežģījumus un kaites.

Cik veseli esam?

Rūdolfs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju veselība ir līdzīgā stāvoklī kā citās Eiropas valstīs. Arī pie mums ir daļa aktīvo, sportisko un veselo cilvēku, bet tāpat ir daudzi ar lieko svaru. Kopumā liekais svars un mazkustīgums ir liela problēma visā pasaulē. Arī Norvēģija nav izņēmums.

Ir nepareizs stereotips, ka Norvēģijā visi cilvēki ir ļoti aktīvi.

Patiesībā cilvēku aptaukošanās ir ļoti liela problēma arī Norvēģijā, jo daļa iedzīvotāju pārtiek no neveselīgajām amerikāņiem raksturīgajām maltītēm un maz kustas. Tieši kustību un informācijas trūkumu Rūdolfs vaino daudzās cilvēku veselības problēmās. Ar ēšanu neesot tik lielas problēmas: mēs ēdam aptuveni tikpat daudz, cik ēda cilvēki pirms vairākiem gadu desmitiem, bet patlaban kustamies daudz mazāk un retāk, jo daudz kur varam aizbraukt ar automašīnu.

Rūdolfs atgriežas Latvijā

Pēc divu gadu studijām Norvēģijā Rūdolfs šopavasar atgriezās Latvijā, lai gan viņam bija iespēja turpināt pētniecību doktorantūrā. Viņš vēlas integrēt 4×4 treniņus mūsu onkoloģijas pacientu ārstniecības un rehabilitācijas procesā, jo ir pārliecināts, ka tas palīdzētu uzlabot šo cilvēku veselību.

Viņš atgriezies Latvijā, jo pats ir latvietis un viņam patīk Latvija. Rūdolfs vēlas darboties Latvijas vidē un palīdzēt Latvijas pacientiem, kuri cieš no vēža izraisītām problēmām. Kāpēc man darboties Norvēģijā, ja varu to darīt šeit, palīdzot mūsu cilvēkiem.

Rūdolfs vērtē, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā darbojas ļoti gudri un profesionāli mediķi, bet ne visiem ir pietiekami daudz zināšanu un pārliecības par fizisko aktivitāšu nozīmi ārstniecības procesā. Tāpat arī veselības aprūpes sistēmai vajadzīga sakārtošana.

Lai gan Latvijā mediķu atalgojums ir daudz mazāks nekā Norvēģijā, Rūdolfs ir gatavs, ka pirmos ieskrējiena un sevis pierādīšanas gadus būs jādzīvo ar mazākiem līdzekļiem. Taču jaunajam vīrietim ir lieli plāni un viņš nedomā pie tā apstāties.

Esam gudri un talantīgi!

Rūdolfs arī uzskata, ka Latvijā dzīvo ļoti gudri, talantīgi un inteliģenti ļaudis. Tās ir muļķības, ka latvieši ir slinki un skaudīgi!

Vērojot latviešu darbošanos pasaulē, Rūdolfs pārliecinājies, ka latvieši vada un stimulē daudz dažādu svarīgu procesu. «Mūs respektē, mūsos ieklausās un ciena,» viņš vērtē un piebilst, ka arī pēc atgriešanās Latvijā sastapis ļoti daudz pozitīvu un atsaucīgu cilvēku. «Pie mums viss notiek un viss ir kārtībā!»

Rūdolfs saka – ja Latvijā dzīvojošam cilvēkam ir vēlme un iespēja, viņš var doties uz ārzemēm, lai pārliecinātos, kur nākotnē labāk dzīvot. Daļa aizbraucēju sapratīs, ka Latvijā ir labāki dzīves apstākļi, un galu galā visi ceļi ved uz mājām.

Savukārt citi var saprast, ka viņiem labāk patīk dzīvot ārvalstīs. Bet arī tas nav nekas slikts, un Latvijā palikušajiem ļaudīm to nevajadzētu nosodīt.

Jaunie ārsti gatavi emigrēt, ja pēc rezidentūras piespiedu kārtā būs jāstrādā reģionos

Puse jauno ārstu pēc pamatstudiju beigām ir gatava doties uz ārzemēm, ja viņiem piespiedu kārtā pēc valsts apmaksātās rezidentūras būs jāstrādā reģionālajās slimnīcās.

Kā informēja Rīgas Stradiņa universitātes (ESU) Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, studenti ir tikušies ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai iepazītos ar jauno rezidentūras noteikumu grozījumu projektu, kā arī izteiktu savas domas.

Šilovs stāstīja, ka studenti ir neizpratnē par ministrijas iniciatīvu dot priekšroku rezidentūras uzņemšanas konkursā jaunajiem ārstiem, kuriem ir noslēgts līgums ar kādu no reģionālajām slimnīcām.

Jaunā kārtība paredz, ka līguma noslēgšana būs prioritārāka par ārsta zināšanām un prasmēm, stāstīja studentu pārstāvis un norādīja, ka šādā veidā zūd uzņemšanas konkursa jēga un tiek veicināta labāko jauno ārstu došanās uz ārzemēm.

Visvairāk sašutuši par šādu ieceri esot topošie ārsti, kuriem jau tagad ir bērni, ģimene. Doties uz perifēriju viņiem nav iespējas un vienīgā izvēle ir nestāties rezidentūrā, sacīja Šilovs. Viņš arī stāstīja, ka papildus tam gadījumos, kad netiks izpildīti līguma nosacījumi, rezidentam nāksies atmaksāt valsts ieguldīto naudu, kas, pēc VM valsts sekretāra vietnieces Egitas Poles vārdiem, varētu būt vismaz 24 000 eiro.

Studenti gan piekrīt tam, ka reģionos ārstu trūkst, tomēr viņi uzskata, ka nepieciešams meklēt kompromisa risinājumu –

studenti aicina sākt ar topošo ārstu informēšanu par iespējām reģionālajās slimnīcās. Pēc Šilova vārdiem, studentus satrauc arī tas, ka jaunās izmaiņas nosaka piecu gadu atstrādi iepriekš plānoto trīs gadu vietā

kādā no Latvijas slimnīcām pēc rezidentūras beigšanas. Šīs izmaiņas attiekšoties arī uz apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm, kas dažos gadījumos var novest pat pie 10 gadus ilgas atstrādes. RSU studentu pārstāvis sacīja, ka jauno speciālistu satraukums balstīts uz aptauju, kurā secināts, ka 50% jauno ārstu ir gatavi braukt prom uz ārzemēm, nesākot studijas rezidentūrā, ja tiek izmantotas piespiedu metodes, lai noturētu viņus Latvijā.

Jaunie noteikumi no 2017.gada 1.janvāra ieviesīs arī izmaiņas rezidentūras uzņemšanas procesā – tiks veidota vienota uzņemšanas komisija. «Joprojām nav skaidrības par šīs komisijas darbības principiem un vienotiem uzņemšanas kritērijiem,» sacīja Šilovs.

Jau ziņots, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir apņēmies izstrādāt normatīvo aktu, kurš paredzēs jauno ārstu rezidentūras apmaksu par valsts līdzekļiem ar noteikumu, ka pēc rezidentūras noteikts gadu skaits būs jānostrādā valsts noteiktā ārstniecības iestādē nolūkā risināt ārsta pieejamību reģionos.

Jaunie ārsti šo ieceri jau ir kritizējuši agrāk, norādot, ka šāda sistēma mediķiem pēc pamatstudijām liks pamest valsti.

Tuvāko gadu laikā Vidzemes slimnīcā varētu trūkt desmit specialitāšu ārstu

Tuvāko piecu līdz astoņu gadu laikā Vidzemes slimnīcā varētu trūkt desmit dažādu specialitāšu ārstu, pilsētas informācijas portāls Valmiera24.lv uzzināja no Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciālistes Benitas Brilas.

Kā prognozēts, Vidzemes slimnīcā varētu pietrūkt šādu speciālistu: anesteziologs reanimatologs, endokrinologs, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts, neirologs, narkologs, psihiatrs, dermatologs, pulmonologs un traumatologs, bet situācija ar konkrēto specialitāšu ārstiem laika gaitā var mainīties. Pašlaik Vidzemes slimnīcā ir izsludinātas anesteziologa reanimatologa un neirologa vakances.

Šobrīd Vidzemes slimnīcā strādā 161 ārsts, no kuriem 29 ir pensijas vecumā, bet vēl 29 ir tuvu pensionēšanās vecumam.

Tāpat Brila piebilst, ka 2015.gadā Vidzemes slimnīca ir noslēgusi sadarbības līgumus ar deviņiem jaunajiem ārstiem, no kuriem seši ir iekļuvuši valsts budžeta apmaksātā rezidentūrā un pēc tās beigšanas plāno strādāt Vidzemes slimnīcā, kā to paredz noslēgtais sadarbības līgums.

Šogad daļu no rezidentūras programmas Vidzemes slimnīcā apgūst astoņi rezidenti, savukārt otru daļu no programmas iziet Rīgas klīnikās, atbilstošu rezidentūras programmas apmācību cikliem.

«Topošajiem mediķiem ir interese par Vidzemes slimnīcu kā prakses un iespējamo darba vietu. 2014.un 2015.gadā no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes kopā vairāk nekā simts 3.un 5.kursa studenti Vidzemes slimnīcā izgāja māsas un ārsta praksi. Šobrīd Vidzemes slimnīca ir viena no deviņām ārstniecības iestādēm, ar kurām RSU noslēgts sadarbības līgums par 3.un 5.kursa studentu praksēm,» skaidro Brila.

RSU zinātnieki rada jaunu sirds vārstuļa protēzi

Latvijas zinātniekiem izdevies izskaitļot ideālo materiālu sirds vārstuļa protēzes izgatavošanai, turklāt tādu, kurš nenolietotos – šis jaunais un unikālais materiāls pamazām apaugtu ar cilvēka organisma šūnām, kuras ar laiku pilnībā pārņemtu mākslīgo protēzi. Šāds rezultāts panākts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē veiktā pētījumā, TVNET informēja RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers.

RSU Biomehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, sirds ķirurgs Mārtiņš Kalējs stāsta: «Esam izpētījuši, ka vispiemērotākais būtu kombinēts sintētisks nanošķiedru materiāls, kurš atbilst dabiska sirds vārstuļa mehāniskajām īpašībām. Tas ir pietiekami blīvs, lai izturētu pastāvīgo spiedienu, ko sirdī rada asinsrite, taču tas ir arī gana porains, lai tajā varētu iemājot cilvēka šūnas. Šīs šūnas pakāpeniski no jauna izveidotu cilvēka sirds vārstulim raksturīgo ļoti izturīgo dabīgo šķiedru tīklojumu, kas ar laiku pārņemtu sintētiskā materiāla funkcijas, tam pakāpeniski sadaloties. Tādējādi, par šablonu izmantojot sintētisko nanošķiedru karkasu, būtu radies pilnībā jauns sirds vārstulis. Šābrīža izaicinājums ir saražot šo kombinēto materiālu, lai turpinātu pētījumus materiāla izmantošanā. Pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem to izveidot ārvalstīs, esam nolēmuši šo kombinēto materiālu sadarbībā ar vietējiem fiziķiem radīt Latvijā. Ražošanas process nav no vieglajiem – materiāls jāauž elektriskajā laukā no ārkārtīgi smalkiem pavedieniem, kuru diametrs mērāms nanometros.»

Kā pēc iespējas veiksmīgāk aizstāt bojātu sirds vārstuli ar protēzi, nodarbina pasaules zinātnieku prātus jau gadu desmitiem ilgi. No šobrīd lietotajām protēzēm vispopulārākie ir bioloģiska materiāla vārstuļu aizstājēji, kas veidoti no īpaši apstrādāta cūkas aortas vārstuļa vai liellopa sirds somiņas audiem. Taču šīm bioprotēzēm ir vairāki trūkumi. Tās ar laiku nolietojas, sacietē, zaudē funkcionalitāti, tās neaug un nespēj pielāgoties cilvēka organismam. Savukārt, ja cilvēkam ir ievietots kāds no šobrīd pieejamajiem izturīgajiem mehāniskajiem oglekļa materiāla vārstuļiem, viņam visu atlikušo mūžu jāsaņem asinis šķidrinoši medikamenti, lai uz šiem svešķermeņiem neveidotos trombi. Latvijā ik gadu tiek veiktas aptuveni 800 sirds vārstuļu operācijas.

Pirmais studiju kurss – izaicinājumi katru dienu

Jau pagājušas dažas nedēļas kopš mācību gada sākuma. Vasaras prieki pamazām aizmirsti un visi pierod pie darba režīma. Īpaši svarīgs šis laiks ir pirmā kursa studentiem – pēc skolas viss liekas jauns un neparasts. Jauns kolektīvs, kurā tiek iepazīti jauni draugi, jauni pasniedzēji un mācību priekšmeti. Tā ir iespēja veidot savu reputāciju no jauna, iepazīties ar interesantiem cilvēkiem. Jaunos studentus sagaida vairāki izaicinājumi – sarežģītas lekcijas, studentu ballītes, laika plānošana, nepazīstams kolektīvs. Kā uzturēt enerģiju un motivāciju mācībām un izveidot labas attiecības ar kursabiedriem, stāsta eksperti, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu servisa Karjeras centra vecākā karjeras konsultante Marina Streļcova un ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa.

Tava reputācija – tava bagātība

Tieši pirmajos mācību mēnešos studenti veido priekšstatu par jaunu kursabiedru vai studentu, un no cilvēka uzvedības gan lekciju laikā, gan ārpus mācību procesa ir atkarīga viņa reputācija tuvākajiem gadiem. Daudzi studenti nāk no Latvijas reģioniem, un viņiem papildu grūtības var sagādāt tas, ka blakus nav vecāku, radinieku, tuvu draugu, varbūt pat mīļotā cilvēka, un moka vientulības sajūta un nedrošība. Bieži vien studenti izjūt stresu, jo ir jāuzstājas jaunu kursa biedru priekšā, bet pārliecības par sevi pietrūkst.

No dabas aktīvie cilvēki viegli iekļaujas jaunajā kolektīvā, atrod kontaktu un kopīgas tēmas ar kursabiedriem, kā arī ir aktīvi lekcijās, labprāt prezentē projektus, līdz ar to ātri iegūst pasniedzēju cieņu. Ap tādu cilvēku bieži sāk pulcēties domubiedri. ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa iesaka sākumā mēģināt atturēties no izteiktas aktivitātes un pavērot apkārtējo situāciju, būt atsaucīgam un labestīgam. «Ienākot jaunā kolektīvā, zelta likums ir novērtēt un izprast pieņemto lietu kārtību, tradīcijas un likumus. Attiecības ar studentu kolektīvu un pasniedzējiem veidosies dabiski un pozitīvi, ja spēsiet ieklausīties citos un pieņemt citu uzskatus un būsiet draudzīgi noskaņots cilvēks,» uzsver eksperte.

Komunikablie cilvēki viegli dibina jaunas attiecības, bet intravertiem un kautrīgiem cilvēkiem tas sagādā ievērojamas grūtības. RSU Studentu servisa Karjeras centra vecākā karjeras konsultante Marina Streļcova iesaka intravertiem studentiem no lielā kolektīva izvēlēties vienu cilvēku, kurš šķiet gana interesants, pienākt pie viņa un sākt sarunu. Derēs standarta jautājumi par to, no kuras pilsētas cilvēks nāk, vai viņam šeit patīk, kāpēc izvēlējās tieši šo studiju programmu utt. Galvenais ir izrādīt interesi par notiekošo, par citiem cilvēkiem.

«Pēdējā laikā daudzās universitātēs, arī pie mums, Rīgas Stradiņa universitātē, jaunajiem studentiem tiek piedāvātas mentora programmas – kad pirmā kursa students tiek piesaistīts kādam vecākā kursa studentam, kurš savukārt palīdz izprast jauno sistēmu, iepazīstina ar studentu dzīvi, palīdz izveidot jaunus kontaktus u.tml. Iesaku šo iespēju izmantot,» stāsta Marina Streļcova.

Savukārt jebkuram pasniedzējam patiks, ja students izrādīs interesi par pasniedzamo priekšmetu, uzdos jautājumus, piedalīsies lektora piedāvātajās aktivitātēs. Protams, studenta aktivitātei jābūt adekvātai un jautājumiem jābūt «par tēmu». Marina Streļcova brīdina: ja studenta mērķis ir ar savu jautājumu palīdzību pievērst sev uzmanību un paspīdēt ar asprātību, tad tāda uzvedība pasniedzēja acīs atzinību negūs.

Mācību procesa plānošana – obligāta vai lieka lieta?

Vislielākais izaicinājums jaunajiem studentiem ir pareiza laika plānošana. Studiju process universitātē ļoti atšķiras no mācību procesa skolā. Skolā mums bija klases audzinātāji, kuri sekoja mūsu sekmēm un zināja, kā motivēt mūs mācīties, kā arī palīdzēja plānot mācību procesu. Augstskolā aukļu nav un studentam pašam jāplāno sava diena, lai veiksmīgi savienotu mācības un personīgo dzīvi, varbūt arī darbu. Tā kā vairs nav tādas kontroles kā skolā, tam var sekot kārdinājums izlaist kādu lekciju, kā arī vienkārši zaudēt motivāciju.

RSU pārstāve Marina Streļcova iesaka nopirkt piezīmju grāmatiņu, pierakstīt tajā visus veicamos uzdevumus un plānveidīgi pildīt tos prioritāšu secībā. Prioritātes var noteikt, uzdevumus sadalot pa grupām «Steidzams un svarīgs» (tie arī būs prioritārie uzdevumi), «Steidzams un ne tik svarīgs», «Svarīgs, bet var gaidīt» un «Ne tik svarīgs un var gaidīt». Obligāti jāieplāno arī laiks atpūtai, jo, ja nebūs brīžu, kad var «atvilkt elpu» un veltīt visu laiku tikai sev vai savai ģimenei, tas provocēs izdegšanu un spēku izsīkumu.

Ir studenti perfekcionisti, kuri visu vēlas izdarīt ideāli un visu kontrolēt, taču dzīvē tas ne vienmēr ir iespējams. «Perfekcionisms arī var novest pie izdegšanas jau pirmajos studiju mēnešos. Šādiem studentiem varētu ieteikt atcerēties, ka šis ir tikai mācību process un mācību procesā kļūdas ir pieļaujamas. Studiju procesu jācenšas uztvert kā interesantu piedzīvojumu, kura beigās studentu gaida balva – diploms un apgūtā profesija,» pieredzē dalās eksperte. RSU šogad pirmā kursa studentiem pirms studiju procesa sākuma tiek piedāvāts ievadkurss «Laika pārvaldība studiju procesā», bet visa studiju gada garumā studentiem ir iespēja apmeklēt RSU Karjeras centra rīkotos seminārus un individuālās konsultācijas, kurās var apspriest un iemācīties laika plānošanas principus.

Saglabāt interesi par mācībām var tikai tad, ja ir motivācija un mērķis apgūt to jomu, kuru esat izvēlējies savām studijām. Tad arī būs iekšējais dzinulis apgūt pēc iespējas vairāk un pamatīgāk, būs sapratne par to, kāpēc mācību programmā ir iekļauti attiecīgie studiju priekšmeti. «Zināšanu bagāža ir jāuzkrāj pakāpeniski, soli pa solim apgūstot tēmas, sākot no vienkāršākām un turpinot ar sarežģītākām. Ir vispārizglītojoši priekšmeti, kas arī paņem dārgo laiku, tāpēc ir jāspēj atšķirt svarīgākās lietas. Jāiemācās sadalīt mācībām atvēlēto diennakts laiku tā, lai mācību uzplūdi nebūtu pirms sesijas, bet viela tiktu apgūta visa semestra laikā. Laika plānošana ir ļoti būtiska prasme, tā palīdz sevi organizēt un būs svarīga arī turpmākajā darbā,» stāsta Dace Rūķīte-Kariņa.

Figaro šurp, Figaro turp

Protams, studentu dzīve – tās nav tikai lekcijas, semināri un eksāmeni vien. Tas ir vesels jaunieša dzīves posms, kura laikā svarīga loma ir arī radošajiem pulciņiem, ceļojumiem ar kursabiedriem, biznesa inkubatoriem, sporta sacensībām. Vai, aktīvi piedaloties studentu dzīvē, izņemot spilgtas atmiņas, var dabūt vēl kādus ieguvumus? Savukārt vecākus uztrauc, vai šādas aktivitātes dos kādu labumu viņu atvasēm, palīdzēs pieaugušo dzīvē. ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja studentu iesaisti aktivitātēs ārpus mācībām vērtē pozitīvi. «Viss, ko mēs darām jaunībā, veido mūsu izturību dzīvē un liek stabilus pamatus nākotnei. Aktīvi piedaloties ārpus mācībām dažādās aktivitātēs, var apgūt jaunas prasmes un iemaņas, paplašināt savu redzesloku, attīstīt sevī spējas, kas būs ļoti noderīgas gan studiju procesā, gan vēlāk darbā. Piemēram, ja darbojaties studentu parlamentā vai pašpārvaldē, jūs attīstāt spēju pārliecināt citus, runāt auditorijai, organizēt pasākumus, precīzi definēt idejas, lai gūtu atbalstu, ceļat savu pašpārliecību. Ja students spēj sekmīgi mācīties un līdztekus aktīvi darboties sabiedriskajā dzīvē, tas liecina par augstām darba spējām un pašdisciplīnu. Visas šīs aktivitātes paralēli mācībām bagātinās jūsu CV un atstās labu iespaidu par jums nākotnes darba devējam,» stāsta Dace Rūķīte-Kariņa.

«Pirms pierakstāties uz dažādiem pulciņiem, ir jāapsēžas pie galda un uz papīra jāsaraksta, kā apvienosiet studijas ar ārpusmācību aktivitātēm un pa vidu vēl paspēsiet atpūsties. Ja vismaz uz papīra izdodas izveidot skaidru apvienošanas attēlu, tad tas ir jādara,» papildina Marina Streļcova.

Pirmā kursa izplatītākās grūtības

Biežākās grūtības, ar kurām saskaras pirmā kursa studenti, ir komunikācijas problēmas jaunajā kolektīvā, citiem grūtības sagādā pats studiju process – studiju priekšmeti liekas sarežģīti, nesaprotami, un jaunais students sāk šaubīties, vai viņam pietiks intelektuālo spēju, lai ar visu tiktu galā. RSU eksperte iesaka tādam studentam sameklēt kādu, kas viņu atbalstīs un iedrošinās nešaubīties, bet mācīties. Daudziem traucē valodas barjera, bet šeit jāatceras: jo biežāk valodu lieto, jo labāk sāc tajā runāt, galvenais – nebaidīties kļūdīties. Eksperte Dace Rūķīte-Kariņa iesaka vērsties Studējošo pašpārvaldē, kur var darboties un iegūt jaunus draugus, kā arī ietekmēt studiju dzīvi. Arī dažādi interešu pulciņi – dejas, koris, valodu pulciņi – palīdzēs mazināt stresu, ko rada jaunā studiju vide. «Bet pats galvenais – atcerēties, kāpēc esi šeit atnācis un ko vēlies rezultātā iegūt – diplomu, profesiju, jaunus iespaidus? Ja zini mērķi, uz kuru tiecies, tad arī ceļš pie tā būs vieglāks, jēgpilnāks un priecīgāks,» secina ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja.