Mobilo sakaru operatori Latvijā ir vieni no redzamākajiem sīvas un veselīgas konkurences veidotājiem. Mārketinga daļas darbs nebeidzas ar izdevīgāku piedāvājumu sniegšanu, lai izceltos uz konkurentu fona. Tiek pētīta un vākta informācija par esošo klientu ”labsajūtu” un citu piesaisti, lai gan ieņēmumu, gan klientu skaitlis augtu. Intereses, esošais operators, sakaru izmantošanas biežums un citi dati pieder pie pazīmēm, kā tiek profilēta klientu auditorija. Vai Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības reforma, kura ļaus personai kontrolēt savus datus un pārzināt tos, neierobežos klientu profilēšanu?
Arī mobilā telefona numurs pieder pie personiskajiem datiem, kuru katrs var sniegt un norādīt pēc saviem ieskatiem. Latvijas valsts pieņemtajā ”Fizisko personu datu aizsardzības likumā” 6. pants norāda, ka ”ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.” Taču 7. panta otrais punkts sniedz paskaidrojumu, ka ne vienmēr datus iespējams nesniegt, ja ”datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām, ievērojot subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu līgumu.” Cenšoties sazināties gan telefoniski, gan elektroniski, lai uzzinātu kā personas dati tiek glabāti, kā tiek iepazīts esošais un topošais klients, mobilo sakaru operatori LMT, Tele2 un Bite, ir ļoti kūtri informācijas sniegšanā. Ja netiek jautāts par klientu sensatīvo datu saturu un atklāšanu, tad izbrīna sazvanāmo operatoru speciālistu neziņa un uzņēmuma mēmums, jo runa tomēr ir par informāciju, ko ikkatrs ir uzticējis glabāšanā vai tā ir piefiksēta.
Ne velti monitorings, izmantojot tehnoloģijas, pašreiz interesē komerciālos uzņēmumus, kas vēlas piekļūtu klientam pavisam tuvu. Profilēšana tiek skaidrota kā ”novērošanas, vākšanas un cilvēku tiešsaistes datu saskaņošana tehnika, kura veicama viegli, ātri un neredzami ar jaunajām komunikācijas tehnoloģijām,” skaidro Eiropas Padomes Ministriju komiteja, kura 2010. gadā izveidoja rekomendāciju par indivīdu aizsargāšanu attiecībā uz automātisku personīgo datu apstrādi profilēšanas kontekstā.
Šāda uzņēmēju reakcija lika iejusties uztraukta un ziņkārīga klienta ādā, lai uzzinātu, piemēram, kādēļ mani ik pa laikam traucē un uzmana konkurentu operators. Apmeklējot Bites klientu centru Imantā, uzdevos par LMT klienti, kura saņem zvanus no Bites operatora, kurš cenšas pierādīt savu izdevīgumu. Klientu speciālists norādīja, ka esot kāda datu bāze, kur numuri ir norādīti. Par datu drošību neesot jāuztraucas, jo vārds uzvārds nav norādīts. Tas liek domāt, ka klientu apkalpošanai nav vajadzīgo zināšanu un skaidrības, lai izskaidrotu par datiem, ar kuriem tiek strādāts, lai komerciāli iegūtu labumu. Sazinoties ar LMT klientu apkalpošanas speciālistu Uldi (darbinieki uzvārdus nevēlas atklāt, gan uzdoties par klientu, gan izskaidrojot kādēļ informāciju vēlos iegūt), tiek apstiprināts, ka operatori savā starpā ar numuriem noteikti neapmainoties – tas nebūtu izdevīgi – un klientu datus neizpauž nevienam. Numuri tiek pēc nejaušības principa ievadīti mājas lapā www.numuri.lv, kurā, ja numurs pastāv, parādās apstiprinoša ziņa, vai numurs ir aktīvs un pie kāda operatora pieder un reģistrēts iepriekš. Tālāk seko sazināšanās ar konkurenta operatora klientu.
Izpētot elektronisko telefonu grāmatu numuri.lv, atklājas, ka tā veidota, lai tiktu dota iespēja noteikt numura piederību elektroniskajam komersantam. Atrodami gan mobilie telefonu numuri, gan fiksēto tīkli numuri. Pēc norādītā projekta apraksta, šāda datu bāze dodot iespēju veikt abonementu pāreju pie cita operatora, saglabājot līdzšinējo numuru. Šādu saglabāšanas pakalpojumu prasa Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2002/22/EC, kura spēkā stājusies 2002. gada 7. martā. Tajā minēts, ka telekomunikācijas nozares liberalizācija, konkurence un esošā plašā izvēle, prasa saskaņotu tiesisko regulējumu, kas dod iespēju izvēlēties pakalpojumu sniedzēju un operatoriem pārraudzīt aktīvos, neaktīvos un vēl neizmantotos telefonu numurus.
SIA ”Datorikas institūta DIVI” projektu vadītājs Oskars Ozols uzskata, ka ES aizsardzības datu reforma, kuras mērķis ir katram cilvēkam kontrolēt savu sniegtos datus komerciāliem mērķiem un globālajā tīmeklī, kā arī piederēt izvēles iespējam tos sniegt, robežosies ar likumu, ka telefonu numuri jāpublicē, lai primāri varētu ikviens zināt vai tas ir fiksētais vai mobilais, aktīvs vai nē. ”Varētu telefona numurus pēc vēlmes ”paslēpt” zem cita ciparu koda, piemēram, 12345678, bet informācija būtu par īstā numura situāciju. Neuzskatu, ka šī vietne ir drauds, jo jebkurš ar IT iemaņām, kurš vēlas iegūt telefona numurus var, piemēram, iegūt tos no sludinājuma portāliem, kur tie ir norādīti,” skaidro O. Ozols. Speciālists uzskata, ka vairāk būtu jāuztraucas, ja šādi komersanti personu uzrunātu vārdā un uzvārdā, kas būtu jānoskaidro.
Ja šādi telefonu sakaru operatori var identificēt numura īpašnieku un sazināties, tad tas vienīgais virziens klientu apzināšanai. Liela izpēte arī notiek operatoru mājas lapās. Tika izpētītas Bites, LMT un Tele2 mājas lapas – cik daudz tās uzmanību un informācijas daudzumu velta par datu aizsardzību un to pielietošanu. Bite, kura ir pastarīte esošo lielāko mobilo sakaru operatoru pulkā, savas mājas lapas bite.lv galvenajā lapā norādījusi sadaļu ”Personas datu aizsardzība”, kurā uzņēmums gatavs atklāt mājas lapas datu vākšanas un izmantošanas metodes. Tāpat līdzīga sadaļa, nedaudz vairāk meklējot, atrodama lmt.lv vietnē, taču Tele2 apgalvojumu par datu glabāšanu ir izteikusi atrodamajā ”Rīcības kodekss uzņēmējdarbības partneriem”. Tiek apsolīts klientu privātums, konfidencialitāte un datu aizsardzība pēc likuma prasībām. Lai vairāk uzzinātu par datu apstrādi, Tele2 sabiedrisko attiecību konsultante Egita Māliņa norādīja, ka drošības speciālists ir aizņemts, tādēļ nespēs sniegt informāciju.
Pēc LMT un Bites datu apstrādes metodēm, var secināt, ka klienti un vietnes viesi tiek profilēti līdzīgi. Apmeklētāja identificēšanai un demogrāfiskās informācijas vākšanai uzņēmumi tiesīgi izmantot viesu IP adresi. Gan Bite, gan LMT piedāvā nepiekrist sīkdatņu (cookies) izmantošanai, ar kurām tiek veikta lietotāja identifikācija. Bites vietnē publicētā informācija vēsta, ka aizpildot kādas pasūtījuma formas, tiek prasīta personiskā informācija – vārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese – un arī demogrāfiski dati, kā vecums un dzimums. Personiskā informācija tiek izmantota, lai sazinātos, bet demogrāfiskos datus izmanto, lai ”mājas lapu labāk piemērotu konkrētā apmeklētāja vajadzībām, radītu īpaši atlasītu saturu”, kas praktiski nozīmē klienta profilēšana pēc interesēm. Savukārt LMT juridiskas informācijas sadaļā norāda, ka iegūtā informācija par uzņēmuma vietnes apmeklētājiem tiek apstrādāta un sniegta, lai nodrošinātu pieprasīto informācijas un pakalpojumu sniegšanu. Datu apstrādē nonāk ne vien IP adrese, bet arī interneta servisa nodrošinātājs, apmeklējuma laiks, aplūkotās sadaļas, savukārt, ja tiek izmantot piedāvātais interneta ātruma mērītājs – tiek saglabāti mērījuma rezultāti. Šī ir uzskatāmi plaša informācija, ko apkopojot iespējams iegūt – klientu vēlmes un intereses, pakalpojuma tīkls pašlaik un kādu datu sūtīšanas ātrumu tas nodrošina. Uzņēmums sniedz informāciju, ka datu apstrāde norisinās sadarbībā ar Latvijas Datu valsts inspekcijas pārzini, kā arī noalgojot vairākus personas datu operatorus.
Pēc trīs lielāko mobilo sakaru operatoru izpētes un novērošanas var secināt, ka uzņēmumi vēl nevarētu būt gatavi jebkurā laikā runāt par datu glabāšanu un izmantošanu. Pastāv neskaidras apkalpojošo darbinieku zināšanas, ko varētu arī attiecināt par klientiem – lielu interesi, kur nonāk man telefona numurs un kādus datus izmantojat komerciāli, neizrāda. ES datu aizsardzības reformas galvenie mērķi, uzskatu, ir intereses veidošana par personīgajiem datiem un internetā atstātajām ”pēdām”, ka arī, komersanta un klienta sadarbība un informētība datu sniegšanā, lai izdevīgi abām pusēm.
Materiālu sagatavoja 3. kursa žurnālistikas studente Lelde Veinberga