Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra ēka renovēta pēc projekta, kur galvenā arhitekta paraksti ir viltoti, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga». Būvprojekta vadītājs, arhitekts ir galvenā atbildīgā persona, bez kuras paraksta sākt celtniecību nevar. Rīgas pilsētas būvvalde viltojumu nav konstatējusi, projektu akceptējusi. Tagad būvuzraugi ir vērsušies policijā.
2008.gadā Rīgas Stradiņa universitāte izlēma atjaunot un pārbūvēt tai piederošo ēku Anniņmuižas bulvārī 26a, lai izveidotu tur modernu apmācības centru topošajiem ārstiem. Būvniecība kopumā izmaksāja ap 5 miljoniem latu, no tiem 29 000 latu samaksāti par projektēšanu. Konkursā par projekta izstrādi ar zemāko cenu 2009.gada sākumā uzvarēja akciju sabiedrība «Pilsētprojekts», būvprojekta vadīšanu uzņēmās pieredzējušais arhitekts Vitālijs Fjodorovs.
Sākumā darbs ritēja raiti, taču 2009.gada otrajā pusē «Pilsētprojektā» sākās problēmas. Uzņēmums arhitektiem un projektētājiem mēnešiem nesamaksāja par padarīto, lai gan Stradiņa universitāte visus rēķinus maksāja. Fjodorovs turpināja strādāt, taču savu darbu neparakstīja. Lai iesniegtu projektu būvvaldē un projektēšanas firma saņemtu pēdējo maksājumu no augstskolas, kāds cits bija parakstījies viņa vietā.
Pie projekta strādāja vairāki «Pilsētprojekta» darbinieki, arī arhitekte Daiga Atvare. Arī viņa paļāvās uz uzņēmuma vadības solījumiem, ka alga būs, taču tika pievilta. «Kurā gadā bija tas likums par pensijām? Ja pensionārs paliek strādāt, tad zaudē 70% no pensijas. Mums bija seši pensijas gados. Uzrakstīja uzreiz atlūgumu un aizgāja, bet Fjodorovs atlūgumu uzrakstīja, bet neiesniedza. Tā kā viņš ir projekta vadītājs un goda vīrs, viņš gribēja pabeigt savu darbu. Nu un tā viņš nāca uz darbu, algu nemaksāja. Nevienam nemaksāja. Tad kādu krikumiņu samaksāja, tad atkal nemaksāja. Tad mēs gājām uz darba inspekciju un nu.. Viņš vienalga nāca uz darbu un plānojām, runājām,» atceras Atvare.
Atvare iesniedza atlūgumu, bet, tā kā Fjodorovam naudu nemaksāja, viņš vairs neparakstījās. «Sākotnēji bija kādas lapas, ģenplāna lapas, kur viņa oriģinālais paraksts bija, bet pēc tam visi rasējumi – mums bija 17 sējumi apmēram, un katrā sējumā viņam jāparakstās – tie nav viņa paraksti, tie nevarēja būt viņa paraksti,» uzsver Atvare.
Fjodorovs apstiprina, ka projektu nav parakstījis. Viņš atzīst, ka ir piekrāpts, taču taisnību meklēt viņam neesot vēlēšanās. «Tādi gadījumi arī ir bijuši, kad manu parakstu ir viltojuši. Arī šito krimināllietu es vairāk negribu cilāt,» pauda arhitekts. «Nu, vispār piekrāpa, jā. Nu, tā jau nav pirmā reize, kad projektētājus piekrāpa. Man ar visu to piekrāpšanu pret viņiem nav nekādu pretenziju, lai viņi atbild par savu rīcību tur, kā saka, «augšā». Tur viņiem viss tiks pieminēts,» uzskata arhitekts.
No 2009.gada sākuma «Pilsētprojekta» valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Skujiņš. Viņš uzņēmumā strādāja jau no padomju laikiem un, tāpat kā citi darbinieki, bija arī uzņēmuma akcionārs. Viņš bija tas, kas mudināja darbiniekus pabeigt darbu un solīja arhitektiem un projektētājiem samaksāt par paveikto, taču to neizdarīja.
Tagad Skujiņš saka, ka neko neatceras. Skujiņa vadības laikā uzņēmums zaudēja vērtīgākos aktīvus. Tostarp 28% kapitālu daļu citā arhitektiem piederošā uzņēmumā «Latvijas projektēšanas sabiedrība», kam pieder miljoniem vērts nams Skolas ielā 21. Par noziedzīgām darbībām, kas vērstas uz SIA «Latvijas projektēšanas sabiedrības» nekustamā īpašuma un finanšu līdzekļu izkrāpšanu, Skujiņam prokuratūrā celta apsūdzība.
Šajā lietā apsūdzēts arī cits «Pilsētprojekta» akcionārs un Skujiņa kolēģis, advokāts Mārcis Miķelsons. 2010.gada sākumā «Pilsētprojekts» bankrotēja. Stradiņa universitātei līdz pat būvniecības sākumam neesot bijis zināms par uzņēmuma iekšējām nesaskaņām. Arī parakstu atšķirības augstskolas darbinieki nav pamanījuši. Tā visus rēķinus apmaksāja un organizēja būvniecību.
RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers skaidro, ka augstskolai nebija nekādu aizdomu un projekts ritēja savu gaitu. Kad bija jāveic autoruzraudzība, tika izraudzīti citi uzraudzības veicēji, jo pats uzņēmums no šā uzdevuma atteicās, turklāt tam bija iestājusies arī maksētnespēja. «Likuma kārtībā sūtījām arhitektiem no šā uzņēmuma, viņi atteicās no autoruzraudzības, un tālāk mēs likumiskā kārtībā izsludinājām konkursu par autoruzraudzību un to tālāk veica cits uzņēmums,» skaidroja Šauers.
Neko aizdomīgu atšķirīgajos parakstos nesaskatīja arī būvvalde.
Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis skaidro: «Attiecībā uz projekta autentiskumu varu minēt, ka nevienai valsts vai pašvaldību institūcijai nav deleģētas tiesības pārbaudīt paraksta autentiskumu. Būvvalde pārliecinās, ka parakstiņš ir, par to, ka šī persona, kas ir parakstījusies, viņa ir tiesīga parakstīties, proti, viņai ir derīgs sertifikāts. Par autentiskumu jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Vēl varu minēt, ka projekts sastāv no 7 – 8 sējumiem.
Katrā no šiem sējumiem ir vairākas lapas, uz katras lapas ir vairāki paraksti. Līdz ar to paraksta atšķirību fiziski nav iespējams pamanīt.» Pēc «Nekā personīga» intereses par parakstu īstumu būvvalde ir vērsusies policijā ar lūgumu pārbaudīt arhitekta parakstus projektā un lemt par kriminālprocesa sākšanu.
«Ja šis projekts izrādās viltots, viņš, protams, nav spēkā. Mēs lemjam par šī te akta, ar ko objekts pieņemts ekspluatācijā, apturēšanu un liekam pasūtītājam pārstrādāt būvniecības dokumentāciju,» norāda Belkovskis.
Lai gan šis projekts iesniegts vecā būvniecības likuma laikā, arī jaunais būvniecības likums nepasargātu no parakstu viltojumiem pat tik sabiedriski nozīmīgos objektos kā mācību iestāde.
Pērn Rīgas būvvalde saņēmusi informāciju par pieciem projektiem ar viltotiem parakstiem. Parakstu viltošanu varētu mazināt elektroniska dokumentu aprite, taču tās ieviešana būvniecībā kavējas. Tikmēr negodprātīgiem cilvēkiem ir visas iespējas izlikties par arhitektiem un būvinženieriem, jo atklāt to ir grūti.