No prusakiem līdz eiroremontam: Studentu dzīves apstākļi kopmītnēs

Prusaki, skaļas ballītes, peles un dusmīgas komendantes – tāds ir priekšstats par kopmītnēm, kādās dzīvo studenti. Patiesībā situācija ir krietni vien citādāka. Kamēr vieni domā, ka 21.gadsimtā studenti kopmītnēs nedzīvo vispār, citi priekšstatu par «koju dzīvi» pielīdzina dzīvei cietumā. Portāls «Apollo» devās noskaidrot, kā tad ir patiesībā!

Kopmītnes jeb dienesta viesnīcas Latvijā ir vairāki desmiti. Un priekšstats, ka modernajā gadsimtā studenti «kojās» vairs nedzīvo, ir maldīgs. Tieši otrādi, tās ik gadu pārpludina jauni studentu «bari», bet absolvējušie nesteidz izvākties. Lētāk – tas ir galvenais priekšnosacījums tam, kāpēc cilvēki dod priekšroku dzīvei šaurībā kopā ar pilnīgi svešiem istabas biedriem.

Izpētot cenas, jāatzīst, ka tās ir krietni augstākas nekā pirms pieciem vai vairāk gadiem. Tagad, lai dzīvotu «kojās», vidēji jāšķiras no 50 līdz pat 270 eiro mēnesī.

Tiesa, tas atkarīgs, kādos apstākļos students izvēlas dzīvot. Piemēram, Latvijas Universitātes (LU) kopmītnēs cena visur ir līdzīga – tie ir 52 līdz 58 eiro mēnesī. Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kopmītnēs cenas ir no 40 līdz pat 200 eiro. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopmītņu cenas svārstās no 53 līdz pat 135 eiro. Rekordu cenas ziņā uzstāda LU kopmītnes PRIMA – tur nāksies šķirties pat no 270 eiro mēnesī, bet tam būs savas ekstras.

Izlemjam izbaudīt «koju» šarmu uz savas ādas un dodamies apskatīt četras atšķirīgas kopmītnes – LU Rēznas ielas un PRIMA kopmītnes, kā arī RSU «kojas» Mārupes un Hipokrāta ielā.

Nenoliedzami atšķirības ir, bet priekšstats, ka «kojās» čum un mudž no prusakiem, sagrūst jau pēc pirmajiem soļiem.

Gari gaiteņi, kas nedaudz atgādina slimnīcu, pastāvīga ēdiena smaka un pārsteidzošs klusums – tāds iespaids rodas visās apmeklētajās studentu viesnīcās. Arī istabiņu konstrukcija ir līdzīga – divstāvu vai vienstāvu gultas, galds, skapis. Atšķirīgas ir PRIMA «kojas», kur iekārtojums ir modernāks. Arī vannas istaba un tualete tiek dalīta uz divām istabām, atšķirībā no Rēznas ielas dienesta viesnīcas, kur labierīcības dala vesels stāvs. Jāpiebilst, ka PRIMA kopmītnes pilda arī viesnīcas funkciju, tāpēc tur citi likumi.

PRIMA kopmītnēs galvenokārt dzīvo ārvalstu apmaiņas studenti. Cenu līmenis ir augsts, tāpēc Latvijas studenti to nespēj atļauties. Jāteic, ka salīdzinoši augsts ir arī dzīves apstākļu līmenis.

Satiekam tur dzīvojošos studentus – Martinu no Vācijas un Akro no Uzbekistānas. Abiem puišiem «kojās» patīk. Jautājot, ko varētu uzlabot, ārvalstu studenti kavējas ar atbildēm. «Neko!», saka Martins. Viss esot ļoti labi tā, kā ir. Arī Akro ir ļoti apmierināts, turklāt puisis trīs gadu laikā iemācījies pat latviešu valodu un ticis pie darba.

«Man šeit patīk viss. Patīk arī Latvija un es gribētu te palikt. Tagad esmu dabūjis darbu «Rimi», strādāju par plauktu krāvēju. Bet es tiecos uz ko labāku, gribu pilnveidot savu valodu un veidot dzīvi Latvijā,» skaidrā latviešu valodā stāsta Akro no Uzbekistānas.

Arī LU kopmītnēs Rēznas ielā satiekam «kojās» jau trīs gadus dzīvojošo Regīnu no Rēzeknes. Meitene apgalvo, ka ir pat ļoti apmierināta.  Cena ir atbilstoša meitenes iespējām, arī skaļās ballītes un prusaki netraucējot.

«Jāsaka, ka sienas te ir plānas un var dzirdēt visu, ko dara citi, bet tas pārāk netraucē. Kārtību nodrošina arī komendantes. Lai arī oficiāli dienesta viesnīca ir slēgta no plkst. 23.00 līdz 6. 00, vienmēr visu var sarunāt,» stāsta Regīna.

Runājot par ikviena biedu – prusakiem, Regīna neslēpj, ka iepriekšējā dzīves vietā Tālivalža ielas «kojās» to bijis ne mazums. Kukaiņi bija ievākušies uz dzīvi pat ēkas sienās, tāpēc iznīdēt tos līdz saknei spētu vien ēkas nojaukšana.

Tālāk viesojamies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kopmītnēs. Tādas universitātes pārvaldībā ir divas. Arī šajās kopmītnēs situācija līdzīga – istabiņās iespējams dzīvot pa trīs vai mazāk cilvēkiem, pēc vēlēšanās un rocības. Te, pretēji LU «kojām», studentiem ļauts savās istabiņās veikt remontu, tādēļ istabu stāvoklis ir atšķirīgs. Ja vienam ir pašam sava istaba ar televizoru tajā, tad citi dzīvo pa trim, dalot samērā niecīga izmēra istabu.

RSU kopmītnēs dzīvojošais Kaspars atklāj, ka dzīve «kojās» ir interesanta un nebūt ne sliktāka par dzīvi dzīvoklī. Lētāk – tas ir galvenais priekšnosacījums. Esot pat vairāki plusi: «Mums šajā rudens laikā apkuri pieslēdza daudz ātrāk nekā vairumam dzīvokļu, turklāt mums par apkuri nav papildus jāmaksā,» smej Kaspars.

Neskatoties uz to, ka Rīgā var rast dažādas iespējas dzīves vietas izvēlē, studentiem – tieši kā pirms pieciem, desmit vai divdesmit gadiem – pirmajā vietā joprojām ir kopmītnes. Ne velti ir teiciens: «Ja neesi dzīvojis kopmītnēs, neesi bijis īsts students!».

Uzziņai:

1. Latvijas Universitātes (LU) pārvaldībā atrodas septiņas kopmītnes, kuru cenas svārstās no 52 līdz 270 eiro;

2. LU kopmītnes PRIMA piedāvā arī viesnīcas pakalpojumus – ja vajadzīgs, vidēji par 15 eiro diennaktī, vari palikt tur nebūdams students;

3. LU strādā pie vērienīgas kopmītņu sistēmas izveides – «Kampuss», kur plānots ar dzīves vietu nodrošināt visus LU studentus vienkopus;

4. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārvaldībā atrodas divas dienesta viesnīcas, to cenas svārstās no 40 līdz 200 eiro mēnesī;

5. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārvaldībā atrodas astoņas kopmītnes, to cenas svārstās no 53 līdz 120 eiro.