Mēnesis: 2017. gada marts

«Savienojot datora veidotu dizainu ar konkrēta cilvēka datiem, 3D printeri būs spējīgi sintezēt mākslīgas šūnas, audus, asinsvadus, orgānu daļas un pat veselus orgānus, šādi paaugstinot pacienta dzīves kvalitāti un palielinot dzīvildzi. Pacientam, kas cietis nelaimes gadījumā, mēģenē varēs tikt uzsintezēta roka, vai arī 3D printerī izdrukāta mākslīga sirds – tas vairs nav zinātniskās fantastikas sižets, bet laika jautājums,» saka pētnieks.

I.Skadiņš norāda, ka materiālzinātnes straujos attīstības tempus nosaka ekonomiskās vajadzības. «Valstij nepieciešami darbspējīgi iedzīvotāji, bet veselības aprūpē nepieciešams samazināt ārstēšanas izmaksas, piemēram, gultas dienu skaitu uz vienu pacientu». Mikrobiologs pats savā promocijas pētījumā pievērsās tam, kā ar antibiotiskām vielām impregnēti kompozītmateriāli darbojas in vitro (laboratorijā) un in vivo (organismā).

Šogad novembrī aizstāvētais darbs ir nozīmīgs ieguldījums ne vien teorētiskajā mikrobioloģijā, bet arī praktiskajā medicīnā. Zinātniski izdevies pierādīt to, ka kompozītmateriāli, kas piesūcināti ar konkrētām antibiotiskām vielām un bionoārdāmiem polimēriem, ievērojami samazina pēcoperācijas riskus: dažādas infekcijas, lielu brūču apgrūtinātu dzīšanu utt. Līdz ar to mediķi pētījuma rezultātus var tiešā veidā izmantot klīniskajā darbā, un tas jau tiek darīts gan sejas un žokļu ķirurģijā, gan ortopēdijā. Patlaban biomateriālos antibiotikas izdalās īsā laika periodā, bet nākotnē mediķiem varētu būt pieejami tādi biomateriāli, kas cilvēka ķermenī antibiotiskās vielas izdala ilgāk, turklāt izdala nevis vienu, bet dažādas antibiotikas, lēš I.Skadiņš.

Īstenojot pētījumu, I.Skadiņš sadarbojās ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centru, kas ir viens no biomateriālu sintēzes flagmaņiem Latvijā. Tādējādi šis promocijas darbs iezīmējis pozitīvu tendenci – starpdisciplināru sadarbību starp universitātēm. «Lai iegūtu perfekto biomateriālu, tādu, kas ir antibakteriāls, kas piesaista, piemēram, kaulus veidojošās šūnas, bet vienlaikus tāds, kuru neatgrūž organisma imūnsistēma, kā arī ir ķirurgam ērts, nevar iztikt bez mikrobiologu, morfologu, farmaceitu, ķīmiķu, inženieru un mediķu kopdarba,» norāda pētnieks, piebilstot, ka RSU un RTU sadarbība biomateriālu izpētē turpinās.

«Radons ir bezkrāsaina gāze bez smaržas un garšas. Tā ir aptuveni 7,5 reizes smagāka par gaisu. Radons ir viena no cēlgāzēm, tāpēc ķīmiski nav bīstama. Daudz nozīmīgākas ir radona fizikāli ķīmiskās īpašības – radons ir tā saucamais alfa starotājs. Tam sadaloties, veidojas relatīvi lielas alfa daļiņas jeb alfa starojums, kas ir visvieglāk novēršams – lielās alfa daļiņas netiek cauri papīram vai cilvēka ādai -, taču bīstamība rodas, alfa starotājam nonākot organismā, kur šāda aizsargslāņa nav,» stāsta RSU Medicīnas fakultātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras lektors un ķīmiķis Mihails Haļitovs.

«Dabā radons lielākā daudzumā sastopams dažādās raktuvēs, noteiktos minerālūdeņos un ģeoloģiskās vietās, bet mūsu mājokļos nonāk galvenokārt kopā ar ūdeni un no augsnes. Mazs radona daudzums organismam nekaitē, taču ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā, var ietekmēt arī redzi,» turpina skaidrot ķīmiķis.

Mihails Haļitovs, stāstot par radonu, atklāj interesantu faktu, ka savulaik «radona vannas un inhalācijas tika izmantotas kā ārstnieciskais un profilaktiskais līdzeklis, jo šāda veida īslaicīga iedarbība uz organismu to mobilizē. Mūsdienās gan galvenokārt domā par radona ilgtermiņā radītajām negatīvajām sekām un šādas procedūras plaši vairs neizmanto.»

Nobeigumā ķīmiķis uzsver: «Radons nav viela, no kuras būtu paniski jābaidās. Vienkārši jāapzinās riski, jāizvērtē situācija sev apkārt un jāveic preventīvi pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu radona nevēlamo ietekmi uz savu organismu – veselīgs dzīvesveids, aktīva telpu vēdināšana, un, ja iespējams, ar profesionāļu palīdzību pārliecināties par radona daudzumu dzīvesvietā un apkārtējā vidē, lai saprastu, vai šī problēma vispār ir aktuāla.»

Rūdolfa pētniecības virziens ir krūts vēža pacientes un efektīvu fizisko aktivitāšu metožu lietošana, lai būtiski uzlabotu dzīves kvalitāti un ārstēšanās procesu. Šobrīd Rūdolfs ir atgriezies Latvijā un studē doktorantūrā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Viņš arī sācis lasīt lekcijas RSU ergoterapijas studiju programmas studentiem.

No Vecumniekiem līdz Norvēģijai

Rūdolfa saknes ir Vecumniekos, bet vidusskolā viņš mācījās Baldonē. Savukārt, studējot ergoterapiju bakalaura programmā, viņš satika un sadraudzējās ar daudziem ārzemju studentiem, kas arī mācījās RSU. Palīdzot ārzemniekiem iepazīt vietējos apstākļus, Rūdolfs sadraudzējās ar vairākiem norvēģu jauniešiem. Viņi pastāstīja par Norvēģijas izglītības sistēmu, tostarp vienu no lielākajām Norvēģijas universitātēm Tronheimas pilsētā valsts vidienē.

Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē ir ļoti grūti iestāties, bet Rūdolfs jau 3. kursā sāka tam gatavoties. Lai iestātos prestižajā universitātē, vajadzēja ļoti labas sekmes un dažādas rekomendācijas. Bija jāsagatavo diezgan liela dokumentu mapīte. «Studijām šajā augstskolā nevar sagatavoties nedēļas laikā.. Es gatavojos aptuveni gadu.»

Tā kā Rūdolfs 4. kursā piedalījās Erasmus studentu apmaiņas programmā un mācījās Beļģijā, viņam ļoti noderēja beļģu saņemtās pozitīvās rekomendācijas.

Pareizas fiziskās aktivitātes var palīdzēt nesaslimt un atveseļoties

Rūdolfs, gatavojoties studēt Norvēģijā, bija pilnīgi pārliecināts par sava mērķa pareizumu – viņu piesaistīja gan Norvēģijas izglītības sistēma, gan studiju programma par fizisko aktivitāšu fizioloģiju (studiju programmas nosaukums – Exercise Physiology and Sport Sciences).

Rūdolfs uzskata, ka, studējot fizisko aktivitāšu fizioloģiju Norvēģijā, viņš trāpīja desmitniekā. Viņš ir pārliecināts, ka ar pareizām un mērķtiecīgām fiziskām aktivitātēm iespējams palīdzēt gan sportistiem, gan pacientiem. Turklāt otra cilvēku grupa viņu saista daudz vairāk.

Lai zinātu, kā efektīvi palīdzēt pacientiem, vispirms labi jāpārzina cilvēka fizioloģija, piemēram, kā darbojas sirds-asinsvadu sistēma un kā būvēti muskuļi un kauli. Tāpat daudz kas jāzina par fiziskām aktivitātēm, piemēram, kādas, cik, kā, kāpēc un cik ilgi jāveic.

Katrs var palīdzēt sirdij!

Ko tas nozīmē konkrētāk? Ja cilvēks vēlas stimulēt sirds veselību, kuras problēmas ir pamatā vairumam nāves gadījumu, jābūt fiziski aktīvam un jānoslogo sirds-asinsvadu sistēma.

Kā labāko variantu Rūdolfs iesaka 4×4 intervāla treniņu. Tas nozīmē, ka pirmās 5-10 minūtes cilvēks iesildās un viņa sirdsdarbības līmenis sasniedz 60% no maksimālā rādītāja. Tad nākamās 4 minūtes cilvēks intensīvi kustas (ātri skrien vai brauc ar riteni, noslogojot visas muskuļu grupas), noslogojot sirdsdarbību 85-95% apjomā. Pēc tam 3 – 4 minūtes jākustas lēnāk (sasniedzot 60% no maksimālā ieteicamā pulsa). Un šis cikls jāatkārto četras reizes. Rūdolfs norāda, ka pirmajās reizēs intervālu garumi varētu būt īsāki un slodze – zemāka, bet pēc tam gan jācenšas kustēties tik ātri, lai slodzes 4. minūtes beigās būtu grūti sarunāties.

Tā nav izklaide, tas ir reāls darbs, kas jāveic divas reizes nedēļā visu atlikušo mūžu. Gan zinātniskie pētījumi, gan vairāku Norvēģijas profesoru pieredze liecinot, ka šāda kustēšanās ir ļoti efektīva un atstāj ļoti pozitīvu iespaidu uz organismu un veselību. Arī pats Rūdolfs regulāri pilda šo vingrojumu kompleksu, kam ik reizi jāvelta 30-35 minūtes.

Turklāt pozitīvi, ka šādām fiziskām aktivitātēm nav vajadzīgs īpašs aprīkojums, jo pietiek ar piemērotiem apaviem un laika apstākļiem atbilstošu apģērbu. Intensīvi kustēties var gan sporta zālē uz skrejceļa, gan mājas apstākļos, gan parkā vai mežā. Galvenais, lai varētu sekot līdzi sirdsdarbībai un noskrietajām minūtēm.

Arī vēža pacientiem ir jākustas

Rūdolfs piekrīt, ka ilgu laiku onkoloģijas pacienti un šādas fiziskas aktivitātes bija nesavienojama lieta. Par šo jautājumu sabiedrībā valdīja tabu. Taču jaunākie pētījumu apliecina tieši pretējo – arī onkoloģijas pacientiem vajadzīgas pareizas un mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes.

Neesot fizioloģiska pamatojuma, kāpēc ar vēzi slimie cilvēki nedrīkstētu sportot.

Rūdolfs savās studijās ir pārliecinājies par pretējo – arī šiem cilvēkiem ir jākustas, jo tas ievērojami uzlabo viņu veselības stāvokli un atveseļošanās procesu. Protams, viņiem nav jāskrien maratoni un jānodarbojas ar ļoti intensīvu un ilgu fizisko slodzi, bet iepriekš aprakstīto 4×4 treniņu viņi varētu veikt, Rūdolfs uzskata.

Viņaprāt, nav pareizi, ka ar vēzi slimajiem cilvēkiem iesaka pasīvu dzīvesveidu un gulēšanu dīvānā. Tas radot vēl lielākas problēmas.

Kāpēc tieši krūts vēža pacientes?

Rūdolfa pētniecības virziens ir krūts vēža pacientes un efektīvu fizisko aktivitāšu metožu lietošana. Par šo tēmu viņš rakstīja arī maģistra darbu. Kāpēc viņu ieinteresēja tieši šī tēma? Strādājot dažādās prakses vietās, students pārliecinājās, ka krūts vēža pacientu vidū situācija nav tik bezcerīga. Palīdzot ar mērķtiecīgām fiziskām aktivitātēm, daudzus sarežģījumus var mazināt un pat likvidēt.

Ja cilvēks pareizi un regulāri kustas, viņam nav nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem. Lai tas notiktu, nepietikšot ar mierīgām pastaigām un lēnu kustēšanos. Tas ir labi, bet nedos vajadzīgo ietekmi uz cilvēka veselību.

Pozitīvi, ka Rūdolfs 4×4 treniņam pierunājis arī savus vecākus, kaut gan sākumā tas neesot bijis tik viegli – cilvēkiem ir tendence turēties pie saviem vecajiem paradumiem. Šādi treniņi varot samazināt vecuma izraisītos sarežģījumus un kaites.

Cik veseli esam?

Rūdolfs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju veselība ir līdzīgā stāvoklī kā citās Eiropas valstīs. Arī pie mums ir daļa aktīvo, sportisko un veselo cilvēku, bet tāpat ir daudzi ar lieko svaru. Kopumā liekais svars un mazkustīgums ir liela problēma visā pasaulē. Arī Norvēģija nav izņēmums.

Ir nepareizs stereotips, ka Norvēģijā visi cilvēki ir ļoti aktīvi.

Patiesībā cilvēku aptaukošanās ir ļoti liela problēma arī Norvēģijā, jo daļa iedzīvotāju pārtiek no neveselīgajām amerikāņiem raksturīgajām maltītēm un maz kustas. Tieši kustību un informācijas trūkumu Rūdolfs vaino daudzās cilvēku veselības problēmās. Ar ēšanu neesot tik lielas problēmas: mēs ēdam aptuveni tikpat daudz, cik ēda cilvēki pirms vairākiem gadu desmitiem, bet patlaban kustamies daudz mazāk un retāk, jo daudz kur varam aizbraukt ar automašīnu.

Rūdolfs atgriežas Latvijā

Pēc divu gadu studijām Norvēģijā Rūdolfs šopavasar atgriezās Latvijā, lai gan viņam bija iespēja turpināt pētniecību doktorantūrā. Viņš vēlas integrēt 4×4 treniņus mūsu onkoloģijas pacientu ārstniecības un rehabilitācijas procesā, jo ir pārliecināts, ka tas palīdzētu uzlabot šo cilvēku veselību.

Viņš atgriezies Latvijā, jo pats ir latvietis un viņam patīk Latvija. Rūdolfs vēlas darboties Latvijas vidē un palīdzēt Latvijas pacientiem, kuri cieš no vēža izraisītām problēmām. Kāpēc man darboties Norvēģijā, ja varu to darīt šeit, palīdzot mūsu cilvēkiem.

Rūdolfs vērtē, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā darbojas ļoti gudri un profesionāli mediķi, bet ne visiem ir pietiekami daudz zināšanu un pārliecības par fizisko aktivitāšu nozīmi ārstniecības procesā. Tāpat arī veselības aprūpes sistēmai vajadzīga sakārtošana.

Lai gan Latvijā mediķu atalgojums ir daudz mazāks nekā Norvēģijā, Rūdolfs ir gatavs, ka pirmos ieskrējiena un sevis pierādīšanas gadus būs jādzīvo ar mazākiem līdzekļiem. Taču jaunajam vīrietim ir lieli plāni un viņš nedomā pie tā apstāties.

Esam gudri un talantīgi!

Rūdolfs arī uzskata, ka Latvijā dzīvo ļoti gudri, talantīgi un inteliģenti ļaudis. Tās ir muļķības, ka latvieši ir slinki un skaudīgi!

Vērojot latviešu darbošanos pasaulē, Rūdolfs pārliecinājies, ka latvieši vada un stimulē daudz dažādu svarīgu procesu. «Mūs respektē, mūsos ieklausās un ciena,» viņš vērtē un piebilst, ka arī pēc atgriešanās Latvijā sastapis ļoti daudz pozitīvu un atsaucīgu cilvēku. «Pie mums viss notiek un viss ir kārtībā!»

Rūdolfs saka – ja Latvijā dzīvojošam cilvēkam ir vēlme un iespēja, viņš var doties uz ārzemēm, lai pārliecinātos, kur nākotnē labāk dzīvot. Daļa aizbraucēju sapratīs, ka Latvijā ir labāki dzīves apstākļi, un galu galā visi ceļi ved uz mājām.

Savukārt citi var saprast, ka viņiem labāk patīk dzīvot ārvalstīs. Bet arī tas nav nekas slikts, un Latvijā palikušajiem ļaudīm to nevajadzētu nosodīt.

Kā prognozēts, Vidzemes slimnīcā varētu pietrūkt šādu speciālistu: anesteziologs reanimatologs, endokrinologs, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts, neirologs, narkologs, psihiatrs, dermatologs, pulmonologs un traumatologs, bet situācija ar konkrēto specialitāšu ārstiem laika gaitā var mainīties. Pašlaik Vidzemes slimnīcā ir izsludinātas anesteziologa reanimatologa un neirologa vakances.

Šobrīd Vidzemes slimnīcā strādā 161 ārsts, no kuriem 29 ir pensijas vecumā, bet vēl 29 ir tuvu pensionēšanās vecumam.

Tāpat Brila piebilst, ka 2015.gadā Vidzemes slimnīca ir noslēgusi sadarbības līgumus ar deviņiem jaunajiem ārstiem, no kuriem seši ir iekļuvuši valsts budžeta apmaksātā rezidentūrā un pēc tās beigšanas plāno strādāt Vidzemes slimnīcā, kā to paredz noslēgtais sadarbības līgums.

Šogad daļu no rezidentūras programmas Vidzemes slimnīcā apgūst astoņi rezidenti, savukārt otru daļu no programmas iziet Rīgas klīnikās, atbilstošu rezidentūras programmas apmācību cikliem.

«Topošajiem mediķiem ir interese par Vidzemes slimnīcu kā prakses un iespējamo darba vietu. 2014.un 2015.gadā no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes kopā vairāk nekā simts 3.un 5.kursa studenti Vidzemes slimnīcā izgāja māsas un ārsta praksi. Šobrīd Vidzemes slimnīca ir viena no deviņām ārstniecības iestādēm, ar kurām RSU noslēgts sadarbības līgums par 3.un 5.kursa studentu praksēm,» skaidro Brila.

RSU Biomehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, sirds ķirurgs Mārtiņš Kalējs stāsta: «Esam izpētījuši, ka vispiemērotākais būtu kombinēts sintētisks nanošķiedru materiāls, kurš atbilst dabiska sirds vārstuļa mehāniskajām īpašībām. Tas ir pietiekami blīvs, lai izturētu pastāvīgo spiedienu, ko sirdī rada asinsrite, taču tas ir arī gana porains, lai tajā varētu iemājot cilvēka šūnas. Šīs šūnas pakāpeniski no jauna izveidotu cilvēka sirds vārstulim raksturīgo ļoti izturīgo dabīgo šķiedru tīklojumu, kas ar laiku pārņemtu sintētiskā materiāla funkcijas, tam pakāpeniski sadaloties. Tādējādi, par šablonu izmantojot sintētisko nanošķiedru karkasu, būtu radies pilnībā jauns sirds vārstulis. Šābrīža izaicinājums ir saražot šo kombinēto materiālu, lai turpinātu pētījumus materiāla izmantošanā. Pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem to izveidot ārvalstīs, esam nolēmuši šo kombinēto materiālu sadarbībā ar vietējiem fiziķiem radīt Latvijā. Ražošanas process nav no vieglajiem – materiāls jāauž elektriskajā laukā no ārkārtīgi smalkiem pavedieniem, kuru diametrs mērāms nanometros.»

Kā pēc iespējas veiksmīgāk aizstāt bojātu sirds vārstuli ar protēzi, nodarbina pasaules zinātnieku prātus jau gadu desmitiem ilgi. No šobrīd lietotajām protēzēm vispopulārākie ir bioloģiska materiāla vārstuļu aizstājēji, kas veidoti no īpaši apstrādāta cūkas aortas vārstuļa vai liellopa sirds somiņas audiem. Taču šīm bioprotēzēm ir vairāki trūkumi. Tās ar laiku nolietojas, sacietē, zaudē funkcionalitāti, tās neaug un nespēj pielāgoties cilvēka organismam. Savukārt, ja cilvēkam ir ievietots kāds no šobrīd pieejamajiem izturīgajiem mehāniskajiem oglekļa materiāla vārstuļiem, viņam visu atlikušo mūžu jāsaņem asinis šķidrinoši medikamenti, lai uz šiem svešķermeņiem neveidotos trombi. Latvijā ik gadu tiek veiktas aptuveni 800 sirds vārstuļu operācijas.

Tava reputācija – tava bagātība

Tieši pirmajos mācību mēnešos studenti veido priekšstatu par jaunu kursabiedru vai studentu, un no cilvēka uzvedības gan lekciju laikā, gan ārpus mācību procesa ir atkarīga viņa reputācija tuvākajiem gadiem. Daudzi studenti nāk no Latvijas reģioniem, un viņiem papildu grūtības var sagādāt tas, ka blakus nav vecāku, radinieku, tuvu draugu, varbūt pat mīļotā cilvēka, un moka vientulības sajūta un nedrošība. Bieži vien studenti izjūt stresu, jo ir jāuzstājas jaunu kursa biedru priekšā, bet pārliecības par sevi pietrūkst.

No dabas aktīvie cilvēki viegli iekļaujas jaunajā kolektīvā, atrod kontaktu un kopīgas tēmas ar kursabiedriem, kā arī ir aktīvi lekcijās, labprāt prezentē projektus, līdz ar to ātri iegūst pasniedzēju cieņu. Ap tādu cilvēku bieži sāk pulcēties domubiedri. ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa iesaka sākumā mēģināt atturēties no izteiktas aktivitātes un pavērot apkārtējo situāciju, būt atsaucīgam un labestīgam. «Ienākot jaunā kolektīvā, zelta likums ir novērtēt un izprast pieņemto lietu kārtību, tradīcijas un likumus. Attiecības ar studentu kolektīvu un pasniedzējiem veidosies dabiski un pozitīvi, ja spēsiet ieklausīties citos un pieņemt citu uzskatus un būsiet draudzīgi noskaņots cilvēks,» uzsver eksperte.

Komunikablie cilvēki viegli dibina jaunas attiecības, bet intravertiem un kautrīgiem cilvēkiem tas sagādā ievērojamas grūtības. RSU Studentu servisa Karjeras centra vecākā karjeras konsultante Marina Streļcova iesaka intravertiem studentiem no lielā kolektīva izvēlēties vienu cilvēku, kurš šķiet gana interesants, pienākt pie viņa un sākt sarunu. Derēs standarta jautājumi par to, no kuras pilsētas cilvēks nāk, vai viņam šeit patīk, kāpēc izvēlējās tieši šo studiju programmu utt. Galvenais ir izrādīt interesi par notiekošo, par citiem cilvēkiem.

«Pēdējā laikā daudzās universitātēs, arī pie mums, Rīgas Stradiņa universitātē, jaunajiem studentiem tiek piedāvātas mentora programmas – kad pirmā kursa students tiek piesaistīts kādam vecākā kursa studentam, kurš savukārt palīdz izprast jauno sistēmu, iepazīstina ar studentu dzīvi, palīdz izveidot jaunus kontaktus u.tml. Iesaku šo iespēju izmantot,» stāsta Marina Streļcova.

Savukārt jebkuram pasniedzējam patiks, ja students izrādīs interesi par pasniedzamo priekšmetu, uzdos jautājumus, piedalīsies lektora piedāvātajās aktivitātēs. Protams, studenta aktivitātei jābūt adekvātai un jautājumiem jābūt «par tēmu». Marina Streļcova brīdina: ja studenta mērķis ir ar savu jautājumu palīdzību pievērst sev uzmanību un paspīdēt ar asprātību, tad tāda uzvedība pasniedzēja acīs atzinību negūs.

Mācību procesa plānošana – obligāta vai lieka lieta?

Vislielākais izaicinājums jaunajiem studentiem ir pareiza laika plānošana. Studiju process universitātē ļoti atšķiras no mācību procesa skolā. Skolā mums bija klases audzinātāji, kuri sekoja mūsu sekmēm un zināja, kā motivēt mūs mācīties, kā arī palīdzēja plānot mācību procesu. Augstskolā aukļu nav un studentam pašam jāplāno sava diena, lai veiksmīgi savienotu mācības un personīgo dzīvi, varbūt arī darbu. Tā kā vairs nav tādas kontroles kā skolā, tam var sekot kārdinājums izlaist kādu lekciju, kā arī vienkārši zaudēt motivāciju.

RSU pārstāve Marina Streļcova iesaka nopirkt piezīmju grāmatiņu, pierakstīt tajā visus veicamos uzdevumus un plānveidīgi pildīt tos prioritāšu secībā. Prioritātes var noteikt, uzdevumus sadalot pa grupām «Steidzams un svarīgs» (tie arī būs prioritārie uzdevumi), «Steidzams un ne tik svarīgs», «Svarīgs, bet var gaidīt» un «Ne tik svarīgs un var gaidīt». Obligāti jāieplāno arī laiks atpūtai, jo, ja nebūs brīžu, kad var «atvilkt elpu» un veltīt visu laiku tikai sev vai savai ģimenei, tas provocēs izdegšanu un spēku izsīkumu.

Ir studenti perfekcionisti, kuri visu vēlas izdarīt ideāli un visu kontrolēt, taču dzīvē tas ne vienmēr ir iespējams. «Perfekcionisms arī var novest pie izdegšanas jau pirmajos studiju mēnešos. Šādiem studentiem varētu ieteikt atcerēties, ka šis ir tikai mācību process un mācību procesā kļūdas ir pieļaujamas. Studiju procesu jācenšas uztvert kā interesantu piedzīvojumu, kura beigās studentu gaida balva – diploms un apgūtā profesija,» pieredzē dalās eksperte. RSU šogad pirmā kursa studentiem pirms studiju procesa sākuma tiek piedāvāts ievadkurss «Laika pārvaldība studiju procesā», bet visa studiju gada garumā studentiem ir iespēja apmeklēt RSU Karjeras centra rīkotos seminārus un individuālās konsultācijas, kurās var apspriest un iemācīties laika plānošanas principus.

Saglabāt interesi par mācībām var tikai tad, ja ir motivācija un mērķis apgūt to jomu, kuru esat izvēlējies savām studijām. Tad arī būs iekšējais dzinulis apgūt pēc iespējas vairāk un pamatīgāk, būs sapratne par to, kāpēc mācību programmā ir iekļauti attiecīgie studiju priekšmeti. «Zināšanu bagāža ir jāuzkrāj pakāpeniski, soli pa solim apgūstot tēmas, sākot no vienkāršākām un turpinot ar sarežģītākām. Ir vispārizglītojoši priekšmeti, kas arī paņem dārgo laiku, tāpēc ir jāspēj atšķirt svarīgākās lietas. Jāiemācās sadalīt mācībām atvēlēto diennakts laiku tā, lai mācību uzplūdi nebūtu pirms sesijas, bet viela tiktu apgūta visa semestra laikā. Laika plānošana ir ļoti būtiska prasme, tā palīdz sevi organizēt un būs svarīga arī turpmākajā darbā,» stāsta Dace Rūķīte-Kariņa.

Figaro šurp, Figaro turp

Protams, studentu dzīve – tās nav tikai lekcijas, semināri un eksāmeni vien. Tas ir vesels jaunieša dzīves posms, kura laikā svarīga loma ir arī radošajiem pulciņiem, ceļojumiem ar kursabiedriem, biznesa inkubatoriem, sporta sacensībām. Vai, aktīvi piedaloties studentu dzīvē, izņemot spilgtas atmiņas, var dabūt vēl kādus ieguvumus? Savukārt vecākus uztrauc, vai šādas aktivitātes dos kādu labumu viņu atvasēm, palīdzēs pieaugušo dzīvē. ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja studentu iesaisti aktivitātēs ārpus mācībām vērtē pozitīvi. «Viss, ko mēs darām jaunībā, veido mūsu izturību dzīvē un liek stabilus pamatus nākotnei. Aktīvi piedaloties ārpus mācībām dažādās aktivitātēs, var apgūt jaunas prasmes un iemaņas, paplašināt savu redzesloku, attīstīt sevī spējas, kas būs ļoti noderīgas gan studiju procesā, gan vēlāk darbā. Piemēram, ja darbojaties studentu parlamentā vai pašpārvaldē, jūs attīstāt spēju pārliecināt citus, runāt auditorijai, organizēt pasākumus, precīzi definēt idejas, lai gūtu atbalstu, ceļat savu pašpārliecību. Ja students spēj sekmīgi mācīties un līdztekus aktīvi darboties sabiedriskajā dzīvē, tas liecina par augstām darba spējām un pašdisciplīnu. Visas šīs aktivitātes paralēli mācībām bagātinās jūsu CV un atstās labu iespaidu par jums nākotnes darba devējam,» stāsta Dace Rūķīte-Kariņa.

«Pirms pierakstāties uz dažādiem pulciņiem, ir jāapsēžas pie galda un uz papīra jāsaraksta, kā apvienosiet studijas ar ārpusmācību aktivitātēm un pa vidu vēl paspēsiet atpūsties. Ja vismaz uz papīra izdodas izveidot skaidru apvienošanas attēlu, tad tas ir jādara,» papildina Marina Streļcova.

Pirmā kursa izplatītākās grūtības

Biežākās grūtības, ar kurām saskaras pirmā kursa studenti, ir komunikācijas problēmas jaunajā kolektīvā, citiem grūtības sagādā pats studiju process – studiju priekšmeti liekas sarežģīti, nesaprotami, un jaunais students sāk šaubīties, vai viņam pietiks intelektuālo spēju, lai ar visu tiktu galā. RSU eksperte iesaka tādam studentam sameklēt kādu, kas viņu atbalstīs un iedrošinās nešaubīties, bet mācīties. Daudziem traucē valodas barjera, bet šeit jāatceras: jo biežāk valodu lieto, jo labāk sāc tajā runāt, galvenais – nebaidīties kļūdīties. Eksperte Dace Rūķīte-Kariņa iesaka vērsties Studējošo pašpārvaldē, kur var darboties un iegūt jaunus draugus, kā arī ietekmēt studiju dzīvi. Arī dažādi interešu pulciņi – dejas, koris, valodu pulciņi – palīdzēs mazināt stresu, ko rada jaunā studiju vide. «Bet pats galvenais – atcerēties, kāpēc esi šeit atnācis un ko vēlies rezultātā iegūt – diplomu, profesiju, jaunus iespaidus? Ja zini mērķi, uz kuru tiecies, tad arī ceļš pie tā būs vieglāks, jēgpilnāks un priecīgāks,» secina ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja.