Cik veiksmīgi Latvijas augstskolas spēj identificēt plaģiātu studentu darbos?

Automatizētu sistēmu plaģiāta atklāšanai viens no pirmajiem Latvijas Universitātē ieviesa Jānis Kreicbergs. Tagad šo plaģiāta atklāšanas rīku izmanto jau astoņas Latvijas augstskolas, kopā veidojot datubāzi ar vairāk nekā 50 tūkstošiem darbu.

«Šī sistēma ir tīri iekšējai lietošanai starp augstskolām. Tā ļauj automātiski pārbaudīt studentu noslēguma darbus. Tas nozīmē – tiklīdz students darbu ielādē sistēmā, tas automātiski tiek pārbaudīts pret uzkrāto datu bāzi un augstskola saņem paziņojumu par aizdomīgām sakritībām,» stāsta LU SZF bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs.

Jānis rāda mums spilgtu plaģiāta piemēru – kāds students iesniedzis darbu, kas sakrīt ar cita studenta izstrādātu pētījumu par 60%.

Tātad – gandrīz pilnībā nokopēts, tikai ar dažu vārdu maiņu. Antiplaģiāta rīks ar katru gadu tiek atjaunināts – papildinās gan izstrādāto darbu datu bāze, gan arī sistēma tiek ieprogrammēta pret jaunām viltībām, ar kurām studenti mēģina plaģiāta atklājēju mānīt.

«Ja ir jautājumi par studentu viltībām, ko un kā apiet, dažreiz sistēma nenoķer, bet pasniedzējiem arī sava intuīcija. Tad mēs sākam lasīt – rakt un atrodam šo izejmateriālu kaut kur citur,» zina teikt Kreicbergs.

Studenti saka, ka ir divi veidi, kā var aizsargāt sevi no plaģiāta: pirmkārt, rakstīt darbu pašam, otrkārt, vienmēr likt atsauces. Latvijas augstskolās izmantojamā antiplaģiāta sistēma nav pieejama studentiem pašpārbaudei.

Tāpēc internetā nesen atklāta vietne, kur studenti, ievietojot savu pētījumu, var ieraudzīt procentuālo rezultātu – cik daudz tajā ir kopēta materiāla. Vietnes izstrādātājs skaidro, ka interneta platforma plag.lv ļauj atrast plaģiātu darbos latviešu valodā, vienlaicīgi salīdzinot informāciju no visiem pieejamiem interneta resursiem.

Sistēmas izstrādātāji saka, ka šo rīku Lietuvā jau izmanto vairāk nekā 50 tūkstoši studentu un 2 tūkstoši pasniedzēju. Plag.lv arī veikuši pētījumu par plaģiāta līmeni dažādās Eiropas valstīs, un secināts, ka Latvijā pat 29 studentu darbos no 30 ir plaģiāta pazīmes.

Visgodīgākie studenti dzīvo Īrijā un Dānijā. Savukārt visslinkākie, kuri uzdod plaģiātu par savu darbu, ir Eiropas dienvidu un Balkānu valstu studenti.