Intervija ar Saulcerīti Briedi, NVA Jūrmalas filiāles ESF projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” karjeras konsultanti. Saulcerīte Briede ikdienā kontaktējās tieši ar jauniešiem reģistrētiem bezdarbniekiem. Intervijā tiek runāts par NVA pasākumiem jauniešiem bezdarbniekiem, jauniešu motivēšanu, par atsauksmēm, ko sniedz jaunieši, par jauniešu aktivitāti.
Iesākumā jūs varētu nedaudz pastāstīt par NVA piedāvātajiem pasākumiem, aktivitātēm bezdarbā esošiem jauniešiem?
Sāksim ar to, ka NVA jauniešiem bezdarbniekiem piedāvā dažādas aktivitātes un tās nav tikai ESF dotētas aktivitātes, bet arī no specbudžeta veidotas aktivitātes. Eiropas atbalstītie projekti ir „Darba vieta jaunietim”, „Darbnīcas jauniešiem”, un ir tāds atbalsta pasākums jauniešiem ar atkarību problēmām, vecumā no 18.gadiem (alkohols, narkotikas, psihotropās vielas), kā arī mēs piedāvājam karjeras konsultācijas, kurās ietilpst individuālās karjeras plānošanas konsultācijas un grupu karjeras plānošanas konsultācijas. Savukārt, specbudžeta pasākums būs atbalsts jauniešiem brīvprātīgajā darbā.
Ko jaunietim piedāvā tādas aktivitātes kā „Darbnīca jaunietim”, ”Darba vieta jaunietim”, „Brīvprātīgais darbs” ?
Šie pasākumi ir organizēti, lai jaunieši būtu aktīvi esot bezdarba statusā, jo bezdarbnieka status tiek piešķirts no 15 gadu vecuma tiem, kas nestrādā, nemācās vidējā vai vidējā profesionālā izglītības iestādē, viņi meklē piemērotu darbu, mēs palīdzam to atrast. Gan ar mājas lapas palīdzību. Kurā mēs ievietojam vakances. Katru dienu jaunietim ir iespējams skatīt šīs vakances vai nu pēc jomām , kuras interesē, vai pēc reģiona, kurā jaunietis dzīvo. Mēs to arī rādām un stāstam jauniešu informatīvajās dienās. Kā izmantot mūsu mājas lapu, kā atrast vakances. Jo arī tas ir jārāda un jāstāsta, lai jaunietis saprastu.
Mēs jauniešiem palīdzam ne tikai atrast piemēroto darbu, bet mēs arī noskaidrojam profesionālās interešu jomas. Mums ir speciālie testi, metodikas, anketas , tad mēs uzzinām. Parasti jaunieši strādā paši, pēc tam mēs interpretējam profesionālāk. Mums ir katalogi, pēc katalogiem mēs pārskatam iespējas. Tā ir iespēja viena no, pirms mēs iesaistām, kādā aktivitātē. Mums ir jānosaka šīs jomas, vai tās tiešām ir atbilstošas jaunietim. Mēs izpētām šīs vakanču pieprasījuma jomas, jauniešu interešu jomas , nu un atbilstoši , ja uz šo brīdi ir piedāvājumi, tad mēs sazvanām darba devēju, sarunājam darba interviju, un jaunieti jau ātrāk var iesaistīt darba tirgū. Vēl viens variants ir tāds, ka, ja nav piemērotas vakances, ja nav piemērotais darbs, tad mēs piedāvājam šīs iepriekšminētās aktivitātes. Darba vieta jaunietim ir ar kritērijiem, jaunietim ir 4 mēnešus jābūt reģistrētam kā bezdarbniekam, vecuma posms ir no 18 līdz 24, 3 gadiem, jo pasākumā drīkst iesaistīties, kamēr nav 25 gadi. Tā palīdz apgūt prasmes, jaunu profesiju, darba iemaņas. Šajā pasākumā tiek noslēgts darba līgums ar visām sociālajām garantijām, kas jāmaksā darba devējam. Atbilstoša darba likuma prasībām. Aģentūra dotē pirmos sešus mēnešus simts latu apmērā , pusi no minimālās algas, pārējos trīs mēnešus 50 latus no šīs minimālās algas, ja persona ir ar invaliditāti, tad algas būs lielākas.
Katrā ziņā jaunieši iesaistās, kaut arī ļoti kūtri .Dažiem liekās, ka alga 200 lati ir ļoti maz. Tomēr darba devēji atrod iespējas, lai piešķirtu lielāku atalgojumu. Ir jaunieši, kas strādā, prom nebēg. Ir mums pozitīvās prakses piemērs, ka tirdzniecībā mums ir veikals A/S Fēnikss , SIA Mārksmens, kurā jaunieši tiek apmācīti un paņemti darbā uz nenoteiktu laiku.
Savukārt, darbnīcās jauniešiem ir iespēja apgūt trīs profesijas deviņās nedēļās, katru no profesijām apgūst trīs nedēļu laikā. Līdz ar to jaunietis iepazīstas ar profesiju, apskatās kādas varētu būt prasmes, iemaņas, vai viņam tas patīk vai nepatīk, protams, iepriekš apskatot vai tās tiešām ir tās jomas, kuras jaunieti interesētu.
Uz šo brīdi, Jūrmalā nav pieteikusies neviena profesionālā izglītības iestāde, kas varētu šo aktivitāti īstenot . Tāpēc mums ir jāpiedāvā jauniešiem Rīga, Jelgava , visas pārējās Latvijas pilsētas. Līdz ar to jaunieši sākumā ir ļoti distancēti, jo viņi pārsvarā vēlās mācīties Jūrmalā. Kaut arī šīs pasākums tiek apmaksāts, teorētiskā apmācība, viesnīca, ceļš turp un atpakaļ. Uz šo brīdi aktivitāti piedalās divas jaunietes. Viena jauniete mācās Jelgavas Amatu vidusskolā, viena Rīgā. Četri jaunieši jau ir pieteikušies uz šo aktivitāti.
Tad vēl pasākums atbalsts jaunieša brīvprātīgajam darbam, tas ir interesants pasākums, kas daudziem jauniešiem izraisa ļoti interesantas sajūtas, jo daudzi nav iepazinuši to, kas ir brīvprātīgais darbs. Līdz ar to ir dažādas atsauksmes. Vienam liekās, ka 40 lati nekas nav. Ja runā par izglītības līmeni, te izglītībai nav būtiskas nozīmes. Tie, kas zina , kas tas ir, gan studenti ar augstāko izglītību, izmanto šo iespēju, piemēram, Sarkanais krusts. Pat atsakās no stipendijas, ceļa izdevumu segšanai, šiem 40 latiem. Situācijas ir ļoti dažādas. Šajā aktivitātē drīkst piedalīties līdz sešiem mēnešiem. Vecuma posms, mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Kādas ir atsauksmes meitenei, kura mācās Jelgavā?
Viņa tikko ir aizbraukusi, 18.oktobrī. Nu jau ir otrā nedēļa. Projām nebēg, viss notiek. Sazvanījos ar skolu, ar jaunieti, viņa paliek, viņai viesnīca ir nodrošināta. Jārēķinās ar to, ka ēdināšana ir paša ziņā.
Kā tiek izvēlēti darba devēji?
Ir dažādas situācijas. Darba devējs pats piesakās, kad mēs izsludinām pieteikšanos. Darba devēju pieteikumos ir minētas darba devēja prasības, tās mēs ņemam vērā. Mums notiek atlase, ja mēs runājam par darba devēju. Tur ir kritēriji darba devējam, kādus drīkstam akceptēt,lai ,piemēram, nav nodokļu parādi. Arī mēs skatām darba prakses vadītāju, kāda izglītība viņam ir. Mums ir arī aptaujas anketas jauniešiem, notiek regulāra anketēšana. Tās ir anonīmas. Tur jaunieši izsaka savu viedokli par praksi to, kas viņiem patīk vai nepatīk, ko viņi ieteiktu uzlabot darba devējam, kādi ir viņa ierosinājumi. Ir gan pozitīvi ierosinājumi, gan raksta to, kas neapmierina.
Vai šie jauniešu ierosinājumi tiek ņemti vērā?
Viņi tiek ņemti vērā. Mēs runājam ar darba devēju, ja jaunietis, piemēram, nav nodrošināts ar labiem darba instrumentiem, tad mēs izrunājam šo situāciju, lai nerodas nesaskaņas. Lai nav tāda situācija, ka jaunietis atsakās no darba. Mēs iedrošinām jauniešus teikt, risināt. Mums ir pārbaudes akti, mēs ejam un skatāmies, vai ir nodrošināts atbilstoši, kas līgumā ir paredzēts. Tas mums ir jādara, jāskatās.
Kas jauniešus motivē iesaistīties NVA pasākumos, kā viņi ir uzzinājuši par pasākumiem, kas norisinās NVA?
Mums ir informatīvās dienas jauniešiem. Tās ilgums ir viena akadēmiskā stunda, ja ir testi, tad nedaudz ilgāk. Viņiem ir iespēja iepazīties ar to aktualitāti, ko mēs piedāvājam, kas tas ir būt bezdarbības periodā, tas nav tā kā bezdarba sēdēt un gaidīt piedāvājumus. Tāpēc mēs esam Nodarbinātības valsts aģentūra , ka mēs piedāvājam aktivitātes, lai jauniešus motivētu.
Mums ir aptaujas anketa ne tikai darba devējam, bet arī jaunietim, kurā ir jautājums, kā jaunietis ir uzzinājis par NVA rīkotajiem pasākumiem, vai viņiem patīk. Daudzi jaunieši iesaka citiem jauniešiem iesaistīties, piemēram, brīvprātīgajā darbā.
Jaunieši bieži uzzina cits no cita, citi nāk tikai tāpēc, ka vajag, ka vecāki liek, tāpēc ka grib te atpūsties. Jaunieši ir jāmotivē, tas motivēšanas darbs ir vislaikietilpīgākais. Vairums ir motivēti, tie, kuri nav, tie pēc laika atgriežas.
Kādi jūsuprāt ir galvenie iemesli, kādēļ tik daudzi jaunieši ir bezdarba? Piemēram, Jūrmalā?
Jūrmalā jaunieši studē, mācās, tāpat ir bezdarba. Ir tādi, kuri vēlās vēl kaut ko apgūt, papildus apmācību, brīvprātīgo darbu kamēr mācās, arī nauda ir svarīga, kāpēc nedarīt to , ko proti, zini un palīdzēt. Varbūt, tas procentuālais līmenis ir tik, cik ir, tāpēc, ka pie mums brauc jaunieši no Rīgas. No tiem, kas iesaistās trešā daļa ir tā, kas iesaistās pasākumos. Katram ir sava situācija, mācības, studijas, bērni, ģimene. Mēs skatāmies, lai iesaistās semināros, kursi, lekcijās, apmācībās neformālā izglītībā, profesionālā izglītībā. Jaunieši iesaistās pasākumos.
Pēdējā laikā jaunieši kā iesāk iesaistīties aktivitātē vai brīvprātīgajā darbā , nepaiet ilgs laiks, kad jaunieši atrod darbu un sāk strādāt, legāli ar līgumiem.
Tad lielākais vairums atrod darbu?
Ir dažādi , bet tomēr atrod. Protams, strādā vairāk tie, kuriem ir pārtrauktas mācības, vai arī tie, kuri tikko pabeiguši vidusskolu un nezina, ko grib mācīties vai strādāt. Nepaiet ilgs laiks viņi, tomēr atrod vakances un pieņem piedāvājumus, jo daudzi vēlās būt patstāvīgi.
Kā atšķiras jauniešu ar augstāko izglītību aktivitāte darba meklējumos, no jauniešiem, kuriem ir pamatizglītība, vidējā vai vidējā profesionālā izglītība?
Jaunieši, kuri studē ir motivētāki . Prot organizēt savu laiku, ir iespējas sevi realizēt, cenšas sevi realizēt, viņiem ir savs skatījums , viņiem ir, kā mēs sakām, pievienotā vērtība, viņi savu laiku prot novērtēt vairāk. Jaunietim, kam ir tikai vidējā izglītība , bez profesijas, tad viņi ir piezemētāki, viņi nelec tik augstu, bet ir dažādas situācijas. Mums , tikko bija jaunietis ar pamata izglītību, kurš vēlējās pietiekami augstu atalgojumu, bet ,ko tad viņš pienesīs tam darba devējam, viņš nevarēja motivēt. Ambīcijas ir atkarīga no izglītības.
Paldies par interviju, tas arī būtu viss.
Lūdzu, galvenais ir jāsaprot, ka iespējas ir. Vienmēr būs kāda izeja, ko piedāvāt.
Materiālu sagatavoja 3. kursa žurnālistikas studente Anita Mihaeljana