Radons, kas mūsu mājā parasti nonāk kopā ar ūdeni vai no augsnes caur mājas pamatiem, ir radioaktīvais alfa starotājs, raksta RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Nora Fīrere. Ārēji tas nav bīstams, taču, nonākot cilvēka organismā ar dzeramo ūdeni vai ieelpojot, var veicināt nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā, kā arī var ietekmēt redzi, atklāj Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors un ķīmiķis Mihails Haļitovs.
«Radons ir bezkrāsaina gāze bez smaržas un garšas. Tā ir aptuveni 7,5 reizes smagāka par gaisu. Radons ir viena no cēlgāzēm, tāpēc ķīmiski nav bīstama. Daudz nozīmīgākas ir radona fizikāli ķīmiskās īpašības – radons ir tā saucamais alfa starotājs. Tam sadaloties, veidojas relatīvi lielas alfa daļiņas jeb alfa starojums, kas ir visvieglāk novēršams – lielās alfa daļiņas netiek cauri papīram vai cilvēka ādai -, taču bīstamība rodas, alfa starotājam nonākot organismā, kur šāda aizsargslāņa nav,» stāsta RSU Medicīnas fakultātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras lektors un ķīmiķis Mihails Haļitovs.
«Dabā radons lielākā daudzumā sastopams dažādās raktuvēs, noteiktos minerālūdeņos un ģeoloģiskās vietās, bet mūsu mājokļos nonāk galvenokārt kopā ar ūdeni un no augsnes. Mazs radona daudzums organismam nekaitē, taču ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā, var ietekmēt arī redzi,» turpina skaidrot ķīmiķis.
Mihails Haļitovs, stāstot par radonu, atklāj interesantu faktu, ka savulaik «radona vannas un inhalācijas tika izmantotas kā ārstnieciskais un profilaktiskais līdzeklis, jo šāda veida īslaicīga iedarbība uz organismu to mobilizē. Mūsdienās gan galvenokārt domā par radona ilgtermiņā radītajām negatīvajām sekām un šādas procedūras plaši vairs neizmanto.»
Nobeigumā ķīmiķis uzsver: «Radons nav viela, no kuras būtu paniski jābaidās. Vienkārši jāapzinās riski, jāizvērtē situācija sev apkārt un jāveic preventīvi pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu radona nevēlamo ietekmi uz savu organismu – veselīgs dzīvesveids, aktīva telpu vēdināšana, un, ja iespējams, ar profesionāļu palīdzību pārliecināties par radona daudzumu dzīvesvietā un apkārtējā vidē, lai saprastu, vai šī problēma vispār ir aktuāla.»