Ja mēs salīdzinātu vidusmēra latvju jaunieti ar Pāvelu Golubevu, tad daudzas lietas sakristu. Vidējā izglītība – check, pastrādājis Anglijā – check, pa blatam atradis darbu – check. Tomēr cik daudzi jaunieši var teikt, ka ir veiksmīgi noorganizējuši divus festivālus un patlaban plāno trešo? Pāvels var, jo viņš ir viens no tiem jauniešiem, kuri ir pie vainas tajā, ka Ogrē jau divus gadus veiksmīgi norisinās festivāls „Cita Vide”. Cik daudzi jaunieši var teikt, ka ir likuši pamatus jaunatnes politikas īstenošanai savā novadā? Pāvels var, jo tieši viņš Jauniešu domes ietvaros atklāja patieso situāciju par to, kas īsti notiek ar jauniešu interešu pulciņiem Ogrē un palīdzēja situāciju uzlabot.
Pāvels, pabeidzot vidusskolu, momentā metās darba tirgū. Šobrīd viņš darbojās kādā nelielā IT uzņēmumā Ogrē kopā ar savu bijušo skolas biedru. Pieminot šo uzņēmumu Pāvels iedegas, jo IT joma viņam ir tuva, un šajā uzņēmumā viņš saredz potenciālu. Par to kā darbošanās jauniešu organizācijās un festivāla organizācijā gūtā pieredze ir Pāvelam palīdzējusi darba tirgū un to, kā viņš nonācis līdz tam, kur viņš ir tagad, var lasīt šajā intervijā.
Kad jūsu dzīvē bija tas mirklis, kad izlēmāt teikt jāvārdu jauniešu organizācijām?
Pāvels: Nebija viens tāds konkrēts mirklis. Pēc skolas beigšanas, aptuveni pirms 6 gadiem, bija tāds brīdis, kad gribējās kaut ko vairāk. Tad es vēl nezināju, ka ir tādas organizācijas kā „Creativus” vai jauniešu dome. Tajā brīdī es šo interesi attiecīgi apmierināju ar „dīdžejošanu” un dažādu mazāku pasākumu organizēšanu. Vēlāk uzzināju par Ogres Jauniešu domi. Vēlējos vairāk iespējas darboties, tāpēc nolēmu pievienoties. Citādi jauniešiem ir gaužām maz iespēju. No manas puses bija pieprasījums un Jauniešu dome tajā brīdī bija īstais piedāvājums. Tas bija visai impulsīvs lēmums.
Ar kādiem darbiem, kas tapuši pateicoties jūsu līdzdalībai organizācijās, jūs visvairāk lepojaties?
P: Droši vien, ka pats pirmais pētījums, ko izstrādāju Jauniešu domes ietvaros. Lepojos ar to, jo tas bija kā pirmais starts jaunatnes politikas īstenošanai Ogres novadā. Tas bija 2010. gads un visu vairs detaļās neatceros, bet manas darba grupas uzdevums bija uzzināt precīzu budžeta plānojumu, kurš novirzīts darbam ar jaunatni. Attiecīgi dažādiem interešu pulciņiem, burziņiem. Bija jānoskaidro cik speciālistu ir nodarbināti šajās vietās. Tad nu arī staigājām pa instancēm un visu mēģinājām noskaidrot. Projekta beigās bija konference Jūrmalā, kur pulcējās Jauniešu domes pārstāvji no daudzām pilsētām, kuri īstenojuši līdzīgus projektus. Sapazināmies, apmainījāmies ar pieredzi un nodibinājām kontaktus.
Kur jūs sevi redzat pēc 10 gadiem?
P: Droši vien, ka tur pat. Tajā pašā profesijā un firmā. Vienkārši nedaudz citādākos apstākļos. Jauniešu domi un citas organizācijas gan es pilnībā neizslēdzu. Es nezinu vai es varētu pelnīt naudu ar dažādu jauniešu projektu izstrādāšanu, priekš manis tas būtu neiespējami. Šīs organizācijas man ir kā sirdslieta un es nevēlos, lai parādītos kādi kritēriji vai uzstādījumi. Šī darbošanās man ir dabiski impulsīva. Strādāt vēlos IT jomā, jo tā man ir ļoti tuva un arī darbavietas es cenšos nemainīt.
Jūsu, kā iesaistītā, viedoklis par to, cik populāras ir jauniešu organizācijas.
P: Neteiktu, ka tās ir ļoti populāras. Nu jau labu laiku neesmu Jauniešu domē iegriezies, bet agrāk, kad darbojos tajā aktīvi, katru reizi pietrūka cilvēku, kas kaut ko kārtīgi pa īstam darītu. Pārsvarā tur bija jaunieši, kam nebija ko darīt, bet kas gribēja ko darīt. Nedomāju, ka jaunietis var izdarīt tos uzdevumus, kādi ir Jauniešu domei izvirzīti, piemēram, Ogres jauniešu gada balvas organizēšana. Tas ir nopietns pasākums, kurš ir nopietni jāorganizē, bet uzticēts tas tika neprofesionāļiem. Tāpat Jauniešu domei regulāri mainījās vadītāji un nemitīgi bija sajūta, ka līdz beigām kaut kas nav īsti sakārtots. Pēdējos gados gan ir parādījusies ilglaicīgāka vadītāja.
Ko, jūsuprāt, zaudē tie jaunieši, kuri neiesaistās jauniešu organizācijās?
P: Es domāju, ka daudzi no viņiem nemaz pa īstam neapzinās, ko viņi palaiž garām. Ja jaunietis pa īstam pieķeras šim darbam un nopietni strādā, tad viņš tik tiešām var īstenot kādu no savām idejām vai sapņiem. Tā kā neiesaistoties jaunietis palaiž garām iespēju īstenot savus sapņus.
Un ko esat zaudējis jūs tieši iesaistīšanās dēļ?
P: Daži sīki darbiņi un projekti bija no kā nācās atteikties. Bet tā kā lielākais ieguvums bija divu festivālu organizēšana, tad secinu, ka neko neesmu zaudējis. Tikai ieguvis.
Vai jūsu CV ir kādi ieraksti, kas tur nonākuši tieši pateicoties jūsu dalībai organizācijās?
P: Es savu CV tā pa īstam nekad nevienam neesmu sūtījis. Strādāju tur, kur strādāju. Pārējā darbošanās bija saistīta ar uzņēmējdarbību, kur CV nemaz nav vajadzīgs.
Pastāstiet kā jūs nokļuvāt līdz tagadējai darbavietai.
P: Tā teikt pa blatam. Man bija vajadzīgs darbs, un nejauši parunājot ar skolasbiedru viņš izteica piedāvājumu strādāt divatā datorveikalā. Tur bija ļoti mazs kolektīvs 4 cilvēku sastāvā un es izvēlējos tur palikt. Veikals gan vairāk nav, krīzes laikā vadība nolēma to likvidēt. Taču mēs saglabājām datorservisu un interneta pakalpojumu sfēru. Tā nu es tur esmu un netaisos iet prom. Galvenokārt tāpēc, ka tas ir Ogrē un es vēlos palikt un kaut ko darīt tieši te. Daudzi brauc uz Rīgu un pusi algas atdod ceļa izdevumiem un pusdienām, bet man darbs ir 5 minūtes no mājām. Arī darbadiena ir visai dinamiska. Citreiz gan sanāk visu dienu nosēdēt, bet citas dienas paiet braukājot, no klienta pie klienta.
Neesat meklējis laimi ārzemēs?
P: Pareizi! Biju taču 2 mēnešus pastrādāt uz Angliju. Tur gan es rādīju savu CV, kurā bija 2 skolas un nekas vairāk, jo tad es vēl nebiju iesaistījies jauniešu organizācijās. Tomēr nevienam tas CV tur īsti neinteresēja un domāju, ka nekādi organizācijās īstenoti projekti arī nevienam tur neinteresētu. Strādāju fabrikā. Nebraucu ar domu tur palikt. Aizbraucu „pačillot”, patusēt un nedaudz nopelnīt naudiņu. Tad sapratu, ka jābrauc atpakaļ un jāmēģina kaut kas darīt šeit. Atbraucot iestājos Jauniešu domē un jau nākamajā mēnesī sākām īstenot to projektu, par kuru stāstīju.
Jūs strādājāt fabrikā. Bet vai organizāciju biedriem kopumā būtu viegli uzņemties tādu darbu, kurā nav nepieciešama intelektuālā līdzdalība, piemēram, strādāt noliktavā?
P: Es nevaru teikt par visiem, bet domāju, ka uzņemtos. Es personīgi zinu cilvēku, kurš darbojās Jaunieši domē, un tagad strādā tamlīdzīgu fizisku darbu. Daudzi to uzņemtos vienkārši, lai nopelnītu, bet kā vēl viens iemesls ir tas, ka arī tāda pieredze ir vajadzīga.
Jūs pats vēlreiz atgrieztos fabrikā?
P: Latvijā varbūt, Anglijā gan nē. Protams, ja es būtu spiests, tad jau nebūtu kur likties un nāktos vien braukt uz Angliju. Tagad nav tādas vajadzības. Tas pirmais brauciens arī bija vairāk kā sava veida eksperiments, nevis kā nopietns mēģinājums nopelnīt. Bija interesanti. Bet es domāju, ka jaunietim vajag izjust arī to, kas ir fizisks darbs.
Ir bijuši gadījumi, kad darbadevēji meklē potenciālos darbiniekus Jauniešu domē?
P: Nē. Kāpēc? Vismaz manā laikā nekas tāds nebija. Gan jau, ka arī tagad nekas tāds nenotiek. Viss tas process notiek daudz savādāk. Darbošanās organizācijās nemaz nav tik rožaina. Tas ir ļoti smags darbs. No tevis sagaida profesionālu darbošanos un organizēšanu, bet par šo profesionalitāti tu nepelni pilnīgi neko. Ogrē ir tāda situācija, ka nav tādu darbadevēju, kuriem būtu baigā interese iet uz paņemt savā uzņēmumā kādu jaunieti no organizācijām. Neviens nav unikāls. Izklausās stulbi, bet tā ir. Darbadevēji meklē lētāko un labāko variantu. Uzņēmējdarbība nav viegla un tāpat neviens uzņēmuma nopelnīto naudu negrib atdot. Tas ir mans skatījums uz to visu, kā es to redzu un kā tas man apkārt notiek.
Vai jums ir informācija par to vai kāds no iepriekšējiem organizācijas biedriem nu jau pats ir kļuvis par darbadevēju?
P: Informācija nav. Bet man ar iepriekšējo Jauniešu domes vadītāju regulāri ir bijušas sarunas, ka varētu paši mēģināt Ogrē kaut ko uztaisīt, pelmeņu ēstuvi vai ko tamlīdzīgu (smejas). Bet cik es zinu, tad neviens nav kļuvis par darbadevēju.
Kāda ir jūsu ideālā darbavieta?
P: Tur, kur tu neesi piesaistīts pie konkrēta fiziska darba, bet kur tu neesi piesaistīts arī pie konkrētas sēdēšanas. Tur, kur darbs ir saistīts ar aktīvu komunikāciju, bet dažreiz arī kaut ko fizisku. Reāli tas varētu būt Google ofisos vai kādos citos lielajos izstrādātājos. Latvijā tie paši Draugiem.lv ir labs darbadevējs. Noteikti ne fabrikā.
Tātad IT joma, kurā darbojaties patlaban, pavīd arī jūsu nākotnē.
P: Jā, IT ir nākotne un šodiena. Tas ir pats foršākais, kas varētu būt darbā. Tas man ir dabiski ieprogrammēts.
Materiālu sagatavoja 2. kursa žurnālistikas students Guntars Veidemanis