Lai tiktu galā ar 21.gadsimta izaicinājumiem, tostarp globalizāciju un demogrāfijas problēmām, Latvijas augstākās izglītības sistēmā tuvākajā laikā jāveic konkrētas un radikālas rīcības, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prorektors Toms Baumanis.
Baumanis uzskata, ka akadēmiskās studiju programmas jāaizstāj ar profesionālajām, tādējādi nodrošinot studiju praksi un profesionālas kompetences. Akadēmiskajām programmām jāpastāv atsevišķās nozarēs, kas saistītas ar fundamentālām zinātnēm, valodas, vēstures un kultūras studijām.
Studiju programmu akreditācijā jārada finanšu stimuli starpaugstskolu, starpdisciplīnu un starptautisku studiju programmu izveidei. Baumanis uzskata, ka šāda pieeja veicinās resursu konsolidāciju konkurētspējīgāku pakalpojumu radīšanai un strapnozaru inovāciju. Tāpat nepieciešami ekonomiskie stimuli augstākās izglītības spēlētāju brīvprātīgām apvienībām, lai ieviestu efektīvāku pārvaldi un labākus izglītības pakalpojumus.
Baumanis uzsver, ka Latvijas industrijas viedoklis par izglītības kvalitātes atbilstību darba tirgum esot kritisks. Lai nodrošinātu izglītības atbilstību tautsaimniecības vajadzībām, ar izglītību saistītajos lēmumos jāiesaista industrija.
Konventu vai padomju stiprināšana ar nozares industriju pārstāvjiem, Senāta institūtam saglabājot akadēmisko jautājumu lemšanas tiesības, radītu dinamisku un labāku pārvaldību ar augstāku atbilstību darba tirgus vajadzībām, pārliecināts RSU prorektors.
Arī ES fondi būtu jāpadara pieejami augstākās izglītības iestādēm tiešo pakalpojuma «ražošanas» izmaksu segšanai, proti, studiju vides un mācību infrastruktūras uzlabošanai. Pēc Baumaņa domām, par ieguldījumu pamata kritēriju jānosaka līdzfinansēšanas spēja un ekonomiskā atdeve, kas iepriekš netika prasīta, taču bez kuras pakalpojuma konkurētspēju būs grūti celt.
Baumanis skaidrojis, ka nesenā ekonomiskā krīze radīja situāciju, kad sabiedrība sāka uzdot pamatotus jautājumus par Latvijas izglītības kvalitāti. Visbūtiskākais Latvijas augstskolu izaicinājums ir globalizācija.
Vidusskolu beidzējs «pieder» Eiropas izglītības telpai, nevis ekskluzīvi kādai Latvijas augstskolai. Jauniešu vēlme iegūt visplašākās iespējas un zināšanas padara aizvien populārāku izglītības iegūšanu angļu valodā jau vidusskolā. Tieši šī iemesla dēļ vidusskolas beidzējs bieži ir gatavs studēt jebkurā Eiropas augstskolā. Turklāt dažādas ES pieejamās stipendijas, kā arī mācību programmas angļu valodā padara studēšanu ārzemēs arī finansiāli iespējamu, neatkarīgi no vecāku turības. Pazūdot valstu robežām, Latvijas augstskolas tieši konkurē ar citām Eiropas augstskolām, pārliecināts Baumanis.
Viņš uzskata, ka, lai atbildētu šim izaicinājumam, augstskolām ir jāmaina izmaksu un kvalitātes attiecība, visdrīzāk to darot abos virzienos – gan mazinot izmaksas, gan ceļot kvalitāti.
Viens no veidiem, kā samazināt katra studenta izglītības izmaksas, ir palielināt to skaitu. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, vietējos studentus ārzemju studenti var aizstāt tikai tādā gadījumā, ja tiek piedāvāti starptautiski konkurētspējīgi izglītības pakalpojumi.
Baumanis uzsvēra, ka ik gadus vismaz četras no lielajām augstskolām – Rīgas Tehniskā universitāte, RSU, Latvijas Universitāte un biznesa augstskola «Turība» kopā uzņem gandrīz 1000 ārzemju studentus. Vidējā studiju maksa 2500 eiro gadā Latvijas tautsaimniecībai piecu studiju gadu laikā nodrošinātu vairāk nekā 500 miljonus eiro lielu pienesumu.
Neveicot nepieciešamās pārmaiņas, šī augstākās izglītības konkurētspējas priekšrocība lēnām saruks, piekodināja Baumanis.