Kategorija: Runā skaļāk

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) augustā sāks augstskolas dienesta viesnīcas būvniecību par 4,5 miljoniem eiro, tiekoties ar Rīgas domes pārstāvjiem, informēja RSU rektors Jānis Gardovskis.

RSU šajā vasarā plāno sākt jaunas dienesta viesnīcas būvniecību Dārza ielā 5. Dienesta viesnīcu būvēs uz zemes, kas tieši robežojas ar augstskolas teritoriju. Gardovskis norādīja, ka palielinās augstskolas studentu skaits, tāpēc palielinās arī viņu izvietošanas problēmas.

Dienesta viesnīca būs trīsstāvu ēka, kurā divvietīgās istabās varēs izvietot 218 studentus.

Gardovskis informēja, ka augstskolai šobrīd nav nekādu kredītsaistību un ir pozitīva bilance, tāpēc dienesta viesnīcu augstskola būvēs par saviem līdzekļiem.

Teritorijā starp universitātes studiju korpusiem un dienesta viesnīcu ir parks, kuru labiekārtos par augstskolas atpūtas kompleksu – atjaunos tajā esošo dīķi, iekārtos estrādi pasākumiem, ugunskura vietu un soliņus, lai būtu vieta, kur studenti un RSU personāls varēs pavadīt brīvo laiku.

Gardovskis informēja, ka tuvāko trīs gadu laikā plānots celt Studiju, zinātnes un sporta kompleksu Konsula ielā. To paredzēts veidot divos līmeņos – vienā daļā būs izveidota sporta halle ar diviem lieliem treniņu laukumiem, kuri būs transformējami par halli ar skatītāju vietām. Otra kompleksa daļa būtu administratīvais korpuss ar sociālo zinātņu telpām un pētnieciskām laboratorijām.

RSU rektors norādīja, ka šobrīd tiek gatavots iepirkums kompleksa būvniecībai, kas būs pabeigts šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Tā realizēšanai augstskola ņems kredītu, kas varētu būt vairāku miljonu eiro apmērā.

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks norādīja, ka, attīstoties augstskolām, RD sniegs atbalstu apkārtnes ielu un satiksmes infrastruktūras izbūvē.

«No attīstības viedokļa Pārdaugava kļūst par augstākās izglītības attīstības vietu, jo visas trīs lielās augstskolas izskata plānus attīstīties Pārdaugavā. Latvijas Universitāte Torņakalnā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Ķīpsalā un RSU ap sākotnējo ēku Dzirciema ielā. RD sniegs atbalstu infrastruktūras izbūvē,» pavēstīja Ameriks.

Prusaki, skaļas ballītes, peles un dusmīgas komendantes – tāds ir priekšstats par kopmītnēm, kādās dzīvo studenti. Patiesībā situācija ir krietni vien citādāka. Kamēr vieni domā, ka 21.gadsimtā studenti kopmītnēs nedzīvo vispār, citi priekšstatu par «koju dzīvi» pielīdzina dzīvei cietumā. Portāls «Apollo» devās noskaidrot, kā tad ir patiesībā!

Kopmītnes jeb dienesta viesnīcas Latvijā ir vairāki desmiti. Un priekšstats, ka modernajā gadsimtā studenti «kojās» vairs nedzīvo, ir maldīgs. Tieši otrādi, tās ik gadu pārpludina jauni studentu «bari», bet absolvējušie nesteidz izvākties. Lētāk – tas ir galvenais priekšnosacījums tam, kāpēc cilvēki dod priekšroku dzīvei šaurībā kopā ar pilnīgi svešiem istabas biedriem.

Izpētot cenas, jāatzīst, ka tās ir krietni augstākas nekā pirms pieciem vai vairāk gadiem. Tagad, lai dzīvotu «kojās», vidēji jāšķiras no 50 līdz pat 270 eiro mēnesī.

Tiesa, tas atkarīgs, kādos apstākļos students izvēlas dzīvot. Piemēram, Latvijas Universitātes (LU) kopmītnēs cena visur ir līdzīga – tie ir 52 līdz 58 eiro mēnesī. Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kopmītnēs cenas ir no 40 līdz pat 200 eiro. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopmītņu cenas svārstās no 53 līdz pat 135 eiro. Rekordu cenas ziņā uzstāda LU kopmītnes PRIMA – tur nāksies šķirties pat no 270 eiro mēnesī, bet tam būs savas ekstras.

Izlemjam izbaudīt «koju» šarmu uz savas ādas un dodamies apskatīt četras atšķirīgas kopmītnes – LU Rēznas ielas un PRIMA kopmītnes, kā arī RSU «kojas» Mārupes un Hipokrāta ielā.

Nenoliedzami atšķirības ir, bet priekšstats, ka «kojās» čum un mudž no prusakiem, sagrūst jau pēc pirmajiem soļiem.

Gari gaiteņi, kas nedaudz atgādina slimnīcu, pastāvīga ēdiena smaka un pārsteidzošs klusums – tāds iespaids rodas visās apmeklētajās studentu viesnīcās. Arī istabiņu konstrukcija ir līdzīga – divstāvu vai vienstāvu gultas, galds, skapis. Atšķirīgas ir PRIMA «kojas», kur iekārtojums ir modernāks. Arī vannas istaba un tualete tiek dalīta uz divām istabām, atšķirībā no Rēznas ielas dienesta viesnīcas, kur labierīcības dala vesels stāvs. Jāpiebilst, ka PRIMA kopmītnes pilda arī viesnīcas funkciju, tāpēc tur citi likumi.

PRIMA kopmītnēs galvenokārt dzīvo ārvalstu apmaiņas studenti. Cenu līmenis ir augsts, tāpēc Latvijas studenti to nespēj atļauties. Jāteic, ka salīdzinoši augsts ir arī dzīves apstākļu līmenis.

Satiekam tur dzīvojošos studentus – Martinu no Vācijas un Akro no Uzbekistānas. Abiem puišiem «kojās» patīk. Jautājot, ko varētu uzlabot, ārvalstu studenti kavējas ar atbildēm. «Neko!», saka Martins. Viss esot ļoti labi tā, kā ir. Arī Akro ir ļoti apmierināts, turklāt puisis trīs gadu laikā iemācījies pat latviešu valodu un ticis pie darba.

«Man šeit patīk viss. Patīk arī Latvija un es gribētu te palikt. Tagad esmu dabūjis darbu «Rimi», strādāju par plauktu krāvēju. Bet es tiecos uz ko labāku, gribu pilnveidot savu valodu un veidot dzīvi Latvijā,» skaidrā latviešu valodā stāsta Akro no Uzbekistānas.

Arī LU kopmītnēs Rēznas ielā satiekam «kojās» jau trīs gadus dzīvojošo Regīnu no Rēzeknes. Meitene apgalvo, ka ir pat ļoti apmierināta.  Cena ir atbilstoša meitenes iespējām, arī skaļās ballītes un prusaki netraucējot.

«Jāsaka, ka sienas te ir plānas un var dzirdēt visu, ko dara citi, bet tas pārāk netraucē. Kārtību nodrošina arī komendantes. Lai arī oficiāli dienesta viesnīca ir slēgta no plkst. 23.00 līdz 6. 00, vienmēr visu var sarunāt,» stāsta Regīna.

Runājot par ikviena biedu – prusakiem, Regīna neslēpj, ka iepriekšējā dzīves vietā Tālivalža ielas «kojās» to bijis ne mazums. Kukaiņi bija ievākušies uz dzīvi pat ēkas sienās, tāpēc iznīdēt tos līdz saknei spētu vien ēkas nojaukšana.

Tālāk viesojamies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kopmītnēs. Tādas universitātes pārvaldībā ir divas. Arī šajās kopmītnēs situācija līdzīga – istabiņās iespējams dzīvot pa trīs vai mazāk cilvēkiem, pēc vēlēšanās un rocības. Te, pretēji LU «kojām», studentiem ļauts savās istabiņās veikt remontu, tādēļ istabu stāvoklis ir atšķirīgs. Ja vienam ir pašam sava istaba ar televizoru tajā, tad citi dzīvo pa trim, dalot samērā niecīga izmēra istabu.

RSU kopmītnēs dzīvojošais Kaspars atklāj, ka dzīve «kojās» ir interesanta un nebūt ne sliktāka par dzīvi dzīvoklī. Lētāk – tas ir galvenais priekšnosacījums. Esot pat vairāki plusi: «Mums šajā rudens laikā apkuri pieslēdza daudz ātrāk nekā vairumam dzīvokļu, turklāt mums par apkuri nav papildus jāmaksā,» smej Kaspars.

Neskatoties uz to, ka Rīgā var rast dažādas iespējas dzīves vietas izvēlē, studentiem – tieši kā pirms pieciem, desmit vai divdesmit gadiem – pirmajā vietā joprojām ir kopmītnes. Ne velti ir teiciens: «Ja neesi dzīvojis kopmītnēs, neesi bijis īsts students!».

Uzziņai:

1. Latvijas Universitātes (LU) pārvaldībā atrodas septiņas kopmītnes, kuru cenas svārstās no 52 līdz 270 eiro;

2. LU kopmītnes PRIMA piedāvā arī viesnīcas pakalpojumus – ja vajadzīgs, vidēji par 15 eiro diennaktī, vari palikt tur nebūdams students;

3. LU strādā pie vērienīgas kopmītņu sistēmas izveides – «Kampuss», kur plānots ar dzīves vietu nodrošināt visus LU studentus vienkopus;

4. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārvaldībā atrodas divas dienesta viesnīcas, to cenas svārstās no 40 līdz 200 eiro mēnesī;

5. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārvaldībā atrodas astoņas kopmītnes, to cenas svārstās no 53 līdz 120 eiro.

Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra ēka renovēta pēc projekta, kur galvenā arhitekta paraksti ir viltoti, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga». Būvprojekta vadītājs, arhitekts ir galvenā atbildīgā persona, bez kuras paraksta sākt celtniecību nevar. Rīgas pilsētas būvvalde viltojumu nav konstatējusi, projektu akceptējusi. Tagad būvuzraugi ir vērsušies policijā.

2008.gadā Rīgas Stradiņa universitāte izlēma atjaunot un pārbūvēt tai piederošo ēku Anniņmuižas bulvārī 26a, lai izveidotu tur modernu apmācības centru topošajiem ārstiem. Būvniecība kopumā izmaksāja ap 5 miljoniem latu, no tiem 29 000 latu samaksāti par projektēšanu. Konkursā par projekta izstrādi ar zemāko cenu 2009.gada sākumā uzvarēja akciju sabiedrība «Pilsētprojekts», būvprojekta vadīšanu uzņēmās pieredzējušais arhitekts Vitālijs Fjodorovs.

Sākumā darbs ritēja raiti, taču 2009.gada otrajā pusē «Pilsētprojektā» sākās problēmas. Uzņēmums arhitektiem un projektētājiem mēnešiem nesamaksāja par padarīto, lai gan Stradiņa universitāte visus rēķinus maksāja. Fjodorovs turpināja strādāt, taču savu darbu neparakstīja. Lai iesniegtu projektu būvvaldē un projektēšanas firma saņemtu pēdējo maksājumu no augstskolas, kāds cits bija parakstījies viņa vietā.

Pie projekta strādāja vairāki «Pilsētprojekta» darbinieki, arī arhitekte Daiga Atvare. Arī viņa paļāvās uz uzņēmuma vadības solījumiem, ka alga būs, taču tika pievilta. «Kurā gadā bija tas likums par pensijām? Ja pensionārs paliek strādāt, tad zaudē 70% no pensijas. Mums bija seši pensijas gados. Uzrakstīja uzreiz atlūgumu un aizgāja, bet Fjodorovs atlūgumu uzrakstīja, bet neiesniedza. Tā kā viņš ir projekta vadītājs un goda vīrs, viņš gribēja pabeigt savu darbu. Nu un tā viņš nāca uz darbu, algu nemaksāja. Nevienam nemaksāja. Tad kādu krikumiņu samaksāja, tad atkal nemaksāja. Tad mēs gājām uz darba inspekciju un nu.. Viņš vienalga nāca uz darbu un plānojām, runājām,» atceras Atvare.

Atvare iesniedza atlūgumu, bet, tā kā Fjodorovam naudu nemaksāja, viņš vairs neparakstījās. «Sākotnēji bija kādas lapas, ģenplāna lapas, kur viņa oriģinālais paraksts bija, bet pēc tam visi rasējumi – mums bija 17 sējumi apmēram, un katrā sējumā viņam jāparakstās – tie nav viņa paraksti, tie nevarēja būt viņa paraksti,» uzsver Atvare.

Fjodorovs apstiprina, ka projektu nav parakstījis. Viņš atzīst, ka ir piekrāpts, taču taisnību meklēt viņam neesot vēlēšanās. «Tādi gadījumi arī ir bijuši, kad manu parakstu ir viltojuši. Arī šito krimināllietu es vairāk negribu cilāt,» pauda arhitekts. «Nu, vispār piekrāpa, jā. Nu, tā jau nav pirmā reize, kad projektētājus piekrāpa. Man ar visu to piekrāpšanu pret viņiem nav nekādu pretenziju, lai viņi atbild par savu rīcību tur, kā saka, «augšā». Tur viņiem viss tiks pieminēts,» uzskata arhitekts.

No 2009.gada sākuma «Pilsētprojekta» valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Skujiņš. Viņš uzņēmumā strādāja jau no padomju laikiem un, tāpat kā citi darbinieki, bija arī uzņēmuma akcionārs. Viņš bija tas, kas mudināja darbiniekus pabeigt darbu un solīja arhitektiem un projektētājiem samaksāt par paveikto, taču to neizdarīja.

Tagad Skujiņš saka, ka neko neatceras. Skujiņa vadības laikā uzņēmums zaudēja vērtīgākos aktīvus. Tostarp 28% kapitālu daļu citā arhitektiem piederošā uzņēmumā «Latvijas projektēšanas sabiedrība», kam pieder miljoniem vērts nams Skolas ielā 21. Par noziedzīgām darbībām, kas vērstas uz SIA «Latvijas projektēšanas sabiedrības» nekustamā īpašuma un finanšu līdzekļu izkrāpšanu, Skujiņam prokuratūrā celta apsūdzība.

Šajā lietā apsūdzēts arī cits «Pilsētprojekta» akcionārs un Skujiņa kolēģis, advokāts Mārcis Miķelsons. 2010.gada sākumā «Pilsētprojekts» bankrotēja. Stradiņa universitātei līdz pat būvniecības sākumam neesot bijis zināms par uzņēmuma iekšējām nesaskaņām. Arī parakstu atšķirības augstskolas darbinieki nav pamanījuši. Tā visus rēķinus apmaksāja un organizēja būvniecību.

RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers skaidro, ka augstskolai nebija nekādu aizdomu un projekts ritēja savu gaitu. Kad bija jāveic autoruzraudzība, tika izraudzīti citi uzraudzības veicēji, jo pats uzņēmums no šā uzdevuma atteicās, turklāt tam bija iestājusies arī maksētnespēja. «Likuma kārtībā sūtījām arhitektiem no šā uzņēmuma, viņi atteicās no autoruzraudzības, un tālāk mēs likumiskā kārtībā izsludinājām konkursu par autoruzraudzību un to tālāk veica cits uzņēmums,» skaidroja Šauers.

Neko aizdomīgu atšķirīgajos parakstos nesaskatīja arī būvvalde.

Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis skaidro: «Attiecībā uz projekta autentiskumu varu minēt, ka nevienai valsts vai pašvaldību institūcijai nav deleģētas tiesības pārbaudīt paraksta autentiskumu. Būvvalde pārliecinās, ka parakstiņš ir, par to, ka šī persona, kas ir parakstījusies, viņa ir tiesīga parakstīties, proti, viņai ir derīgs sertifikāts. Par autentiskumu jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Vēl varu minēt, ka projekts sastāv no 7 – 8 sējumiem.

Katrā no šiem sējumiem ir vairākas lapas, uz katras lapas ir vairāki paraksti. Līdz ar to paraksta atšķirību fiziski nav iespējams pamanīt.» Pēc «Nekā personīga» intereses par parakstu īstumu būvvalde ir vērsusies policijā ar lūgumu pārbaudīt arhitekta parakstus projektā un lemt par kriminālprocesa sākšanu.

«Ja šis projekts izrādās viltots, viņš, protams, nav spēkā. Mēs lemjam par šī te akta, ar ko objekts pieņemts ekspluatācijā, apturēšanu un liekam pasūtītājam pārstrādāt būvniecības dokumentāciju,» norāda Belkovskis.

Lai gan šis projekts iesniegts vecā būvniecības likuma laikā, arī jaunais būvniecības likums nepasargātu no parakstu viltojumiem pat tik sabiedriski nozīmīgos objektos kā mācību iestāde.

Pērn Rīgas būvvalde saņēmusi informāciju par pieciem projektiem ar viltotiem parakstiem. Parakstu viltošanu varētu mazināt elektroniska dokumentu aprite, taču tās ieviešana būvniecībā kavējas. Tikmēr negodprātīgiem cilvēkiem ir visas iespējas izlikties par arhitektiem un būvinženieriem, jo atklāt to ir grūti.

Kā var palīdzēt cilvēkiem risināt personiskās vai attiecību problēmas un sniegt psiholoģisko atbalstu? Kā var sekmēt cilvēku rūpes par savu veselību? Un kā palīdzēt tiem, kuru dzīvē ienākusi smagāka vai neizārstējama slimība? Šos un daudzus citus jautājumus, kas ļoti aktuāli gan katram cilvēkam un ģimenēm, gan sabiedrībai kopumā, pēta un praktiskā dzīvē īsteno veselības un konsultatīvie psihologi.

Kultūras nozares profesionāļiem, citu nozaru pārstāvjiem un vidusskolu absolventiem, kas vēlēsies iegūt vai papildināt zināšanas studiju programmās, ko piedāvā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas Kultūras koledža, sākot ar šo gadu, ir iespēja studiju kursus apgūt pēc izvēles nepilna laika studijās, tajā skaitā izmantojot tālmācības piedāvājumu.

Ikgadējā izglītības izstādē «Skola» Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) prezentēs vairākas jaunas pirmā līmeņa un bakalaura studiju programmas, informēja RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers.

Lai tiktu galā ar 21.gadsimta izaicinājumiem, tostarp globalizāciju un demogrāfijas problēmām, Latvijas augstākās izglītības sistēmā tuvākajā laikā jāveic konkrētas un radikālas rīcības, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prorektors Toms Baumanis.

Baumanis uzskata, ka akadēmiskās studiju programmas jāaizstāj ar profesionālajām, tādējādi nodrošinot studiju praksi un profesionālas kompetences. Akadēmiskajām programmām jāpastāv atsevišķās nozarēs, kas saistītas ar fundamentālām zinātnēm, valodas, vēstures un kultūras studijām.

Studiju programmu akreditācijā jārada finanšu stimuli starpaugstskolu, starpdisciplīnu un starptautisku studiju programmu izveidei. Baumanis uzskata, ka šāda pieeja veicinās resursu konsolidāciju konkurētspējīgāku pakalpojumu radīšanai un strapnozaru inovāciju. Tāpat nepieciešami ekonomiskie stimuli augstākās izglītības spēlētāju brīvprātīgām apvienībām, lai ieviestu efektīvāku pārvaldi un labākus izglītības pakalpojumus.

Baumanis uzsver, ka Latvijas industrijas viedoklis par izglītības kvalitātes atbilstību darba tirgum esot kritisks. Lai nodrošinātu izglītības atbilstību tautsaimniecības vajadzībām, ar izglītību saistītajos lēmumos jāiesaista industrija.

Konventu vai padomju stiprināšana ar nozares industriju pārstāvjiem, Senāta institūtam saglabājot akadēmisko jautājumu lemšanas tiesības, radītu dinamisku un labāku pārvaldību ar augstāku atbilstību darba tirgus vajadzībām, pārliecināts RSU prorektors.

Arī ES fondi būtu jāpadara pieejami augstākās izglītības iestādēm tiešo pakalpojuma «ražošanas» izmaksu segšanai, proti, studiju vides un mācību infrastruktūras uzlabošanai. Pēc Baumaņa domām, par ieguldījumu pamata kritēriju jānosaka līdzfinansēšanas spēja un ekonomiskā atdeve, kas iepriekš netika prasīta, taču bez kuras pakalpojuma konkurētspēju būs grūti celt.

Baumanis skaidrojis, ka nesenā ekonomiskā krīze radīja situāciju, kad sabiedrība sāka uzdot pamatotus jautājumus par Latvijas izglītības kvalitāti. Visbūtiskākais Latvijas augstskolu izaicinājums ir globalizācija.

Vidusskolu beidzējs «pieder» Eiropas izglītības telpai, nevis ekskluzīvi kādai Latvijas augstskolai. Jauniešu vēlme iegūt visplašākās iespējas un zināšanas padara aizvien populārāku izglītības iegūšanu angļu valodā jau vidusskolā. Tieši šī iemesla dēļ vidusskolas beidzējs bieži ir gatavs studēt jebkurā Eiropas augstskolā. Turklāt dažādas ES pieejamās stipendijas, kā arī mācību programmas angļu valodā padara studēšanu ārzemēs arī finansiāli iespējamu, neatkarīgi no vecāku turības. Pazūdot valstu robežām, Latvijas augstskolas tieši konkurē ar citām Eiropas augstskolām, pārliecināts Baumanis.

Viņš uzskata, ka, lai atbildētu šim izaicinājumam, augstskolām ir jāmaina izmaksu un kvalitātes attiecība, visdrīzāk to darot abos virzienos – gan mazinot izmaksas, gan ceļot kvalitāti.

Viens no veidiem, kā samazināt katra studenta izglītības izmaksas, ir palielināt to skaitu. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, vietējos studentus ārzemju studenti var aizstāt tikai tādā gadījumā, ja tiek piedāvāti starptautiski konkurētspējīgi izglītības pakalpojumi.

Baumanis uzsvēra, ka ik gadus vismaz četras no lielajām augstskolām – Rīgas Tehniskā universitāte, RSU, Latvijas Universitāte un biznesa augstskola «Turība» kopā uzņem gandrīz 1000 ārzemju studentus. Vidējā studiju maksa 2500 eiro gadā Latvijas tautsaimniecībai piecu studiju gadu laikā nodrošinātu vairāk nekā 500 miljonus eiro lielu pienesumu.

Neveicot nepieciešamās pārmaiņas, šī augstākās izglītības konkurētspējas priekšrocība lēnām saruks, piekodināja Baumanis.

Plaģiātisma līmenis Latvijas studentu darbos sasniedz 10% – tā secināts starptautiskā pētījumā. Cik veiksmīgi Latvijas augstskolas spēj identificēt plaģiātu studentu darbos?

Intervija ar Saulcerīti Briedi, NVA Jūrmalas filiāles ESF projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” karjeras konsultanti. Saulcerīte Briede ikdienā kontaktējās tieši ar  jauniešiem reģistrētiem bezdarbniekiem. Intervijā tiek runāts par NVA pasākumiem jauniešiem bezdarbniekiem, jauniešu motivēšanu, par atsauksmēm, ko sniedz jaunieši, par jauniešu aktivitāti.

Iesākumā jūs varētu nedaudz pastāstīt par NVA piedāvātajiem pasākumiem, aktivitātēm bezdarbā esošiem jauniešiem?

Sāksim ar to, ka NVA jauniešiem bezdarbniekiem piedāvā dažādas aktivitātes un tās nav tikai ESF dotētas  aktivitātes, bet arī no specbudžeta  veidotas aktivitātes. Eiropas   atbalstītie projekti ir „Darba vieta jaunietim”, „Darbnīcas jauniešiem”, un ir tāds atbalsta pasākums jauniešiem ar atkarību  problēmām, vecumā no 18.gadiem (alkohols, narkotikas, psihotropās vielas), kā arī  mēs piedāvājam karjeras konsultācijas, kurās ietilpst individuālās karjeras plānošanas konsultācijas un grupu karjeras plānošanas konsultācijas. Savukārt,  specbudžeta pasākums būs atbalsts jauniešiem brīvprātīgajā darbā.

Ko jaunietim piedāvā tādas aktivitātes kā „Darbnīca jaunietim”, ”Darba vieta jaunietim”,  „Brīvprātīgais darbs” ?

Šie pasākumi ir organizēti, lai jaunieši būtu aktīvi esot  bezdarba statusā, jo bezdarbnieka status tiek piešķirts no 15 gadu vecuma  tiem, kas nestrādā, nemācās vidējā vai vidējā profesionālā izglītības iestādē, viņi meklē piemērotu darbu, mēs palīdzam to atrast. Gan ar mājas lapas palīdzību. Kurā mēs ievietojam vakances. Katru dienu jaunietim ir iespējams skatīt šīs vakances vai nu pēc  jomām , kuras interesē, vai pēc reģiona, kurā jaunietis dzīvo. Mēs to arī rādām un stāstam jauniešu informatīvajās dienās. Kā izmantot mūsu mājas lapu, kā atrast vakances. Jo arī tas ir jārāda un jāstāsta, lai jaunietis saprastu.

Mēs jauniešiem palīdzam ne tikai atrast piemēroto darbu, bet mēs arī noskaidrojam profesionālās interešu jomas. Mums ir speciālie testi, metodikas, anketas , tad mēs uzzinām. Parasti jaunieši strādā paši, pēc tam mēs interpretējam profesionālāk. Mums ir katalogi, pēc katalogiem  mēs pārskatam iespējas. Tā ir iespēja viena no, pirms mēs iesaistām, kādā aktivitātē. Mums ir jānosaka šīs jomas, vai tās tiešām ir atbilstošas jaunietim. Mēs izpētām šīs vakanču pieprasījuma jomas, jauniešu interešu jomas , nu un atbilstoši , ja uz šo brīdi ir piedāvājumi, tad mēs sazvanām darba devēju, sarunājam darba  interviju, un jaunieti jau ātrāk var iesaistīt darba  tirgū. Vēl viens variants ir tāds, ka, ja nav piemērotas vakances,  ja  nav piemērotais darbs, tad mēs piedāvājam šīs iepriekšminētās aktivitātes.  Darba vieta jaunietim ir ar kritērijiem, jaunietim ir 4 mēnešus jābūt reģistrētam  kā bezdarbniekam, vecuma posms ir no 18 līdz 24, 3 gadiem, jo pasākumā drīkst iesaistīties, kamēr nav 25 gadi. Tā palīdz apgūt prasmes, jaunu profesiju, darba iemaņas. Šajā pasākumā  tiek noslēgts darba līgums ar visām sociālajām garantijām, kas jāmaksā darba devējam.  Atbilstoša darba likuma prasībām. Aģentūra dotē  pirmos sešus mēnešus simts latu apmērā , pusi no minimālās algas, pārējos trīs mēnešus  50 latus no šīs minimālās algas, ja persona ir ar invaliditāti, tad algas būs lielākas.

Katrā ziņā jaunieši iesaistās, kaut arī ļoti kūtri .Dažiem liekās, ka alga 200 lati ir ļoti maz. Tomēr darba devēji atrod iespējas, lai  piešķirtu  lielāku atalgojumu. Ir jaunieši, kas strādā, prom nebēg. Ir mums pozitīvās prakses piemērs, ka tirdzniecībā mums ir veikals A/S Fēnikss , SIA Mārksmens, kurā jaunieši tiek apmācīti un paņemti darbā uz nenoteiktu laiku.

Savukārt, darbnīcās jauniešiem ir iespēja apgūt trīs profesijas deviņās nedēļās, katru no profesijām apgūst trīs nedēļu laikā. Līdz ar to jaunietis iepazīstas ar profesiju, apskatās kādas varētu būt prasmes, iemaņas, vai viņam tas patīk vai nepatīk, protams, iepriekš apskatot  vai tās tiešām ir tās jomas, kuras jaunieti interesētu.

Uz šo brīdi, Jūrmalā nav pieteikusies neviena profesionālā izglītības iestāde, kas varētu šo aktivitāti īstenot . Tāpēc mums ir jāpiedāvā jauniešiem Rīga, Jelgava , visas pārējās Latvijas pilsētas. Līdz ar to jaunieši sākumā ir ļoti distancēti, jo viņi pārsvarā vēlās mācīties Jūrmalā. Kaut arī šīs pasākums tiek apmaksāts, teorētiskā apmācība, viesnīca, ceļš turp un atpakaļ. Uz šo brīdi aktivitāti piedalās divas jaunietes. Viena jauniete  mācās Jelgavas Amatu vidusskolā, viena Rīgā. Četri jaunieši jau ir pieteikušies uz šo aktivitāti.

Tad vēl pasākums atbalsts jaunieša brīvprātīgajam darbam, tas ir interesants pasākums, kas daudziem jauniešiem izraisa ļoti interesantas sajūtas, jo daudzi nav iepazinuši to, kas ir brīvprātīgais darbs. Līdz ar to ir dažādas atsauksmes. Vienam liekās, ka 40 lati nekas  nav. Ja runā par izglītības līmeni, te izglītībai nav būtiskas nozīmes. Tie, kas zina , kas tas ir, gan studenti ar augstāko izglītību, izmanto šo iespēju, piemēram, Sarkanais krusts. Pat atsakās no stipendijas, ceļa izdevumu segšanai, šiem 40 latiem. Situācijas ir ļoti dažādas. Šajā aktivitātē drīkst piedalīties līdz sešiem mēnešiem. Vecuma posms, mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Kādas ir atsauksmes meitenei, kura mācās Jelgavā?

Viņa tikko ir aizbraukusi, 18.oktobrī. Nu jau ir otrā nedēļa.  Projām nebēg, viss notiek. Sazvanījos ar skolu, ar jaunieti, viņa paliek, viņai viesnīca ir nodrošināta. Jārēķinās ar to, ka ēdināšana ir paša ziņā.

Kā tiek izvēlēti darba devēji?

Ir dažādas situācijas. Darba devējs pats piesakās, kad mēs izsludinām pieteikšanos. Darba devēju pieteikumos ir minētas darba devēja prasības, tās mēs ņemam vērā. Mums notiek atlase, ja mēs runājam par darba devēju. Tur ir kritēriji darba devējam, kādus drīkstam akceptēt,lai ,piemēram, nav nodokļu parādi. Arī mēs skatām darba prakses vadītāju, kāda izglītība viņam ir. Mums ir arī aptaujas anketas jauniešiem, notiek regulāra anketēšana. Tās ir anonīmas. Tur jaunieši izsaka savu viedokli par praksi to, kas viņiem patīk vai nepatīk, ko viņi ieteiktu uzlabot darba devējam, kādi ir viņa ierosinājumi.  Ir gan pozitīvi ierosinājumi, gan raksta to, kas neapmierina.

Vai šie jauniešu ierosinājumi tiek ņemti vērā?

Viņi tiek ņemti vērā. Mēs runājam ar darba devēju, ja jaunietis, piemēram, nav nodrošināts ar labiem darba instrumentiem, tad mēs izrunājam šo situāciju, lai nerodas nesaskaņas. Lai nav tāda situācija, ka jaunietis atsakās no darba. Mēs iedrošinām jauniešus teikt, risināt. Mums ir pārbaudes akti, mēs ejam un skatāmies, vai ir nodrošināts atbilstoši, kas līgumā ir paredzēts. Tas mums ir jādara, jāskatās.

Kas jauniešus motivē iesaistīties NVA pasākumos, kā viņi ir uzzinājuši par pasākumiem, kas norisinās NVA?

Mums ir informatīvās dienas jauniešiem. Tās ilgums ir viena akadēmiskā stunda, ja ir testi, tad nedaudz ilgāk.  Viņiem ir iespēja iepazīties  ar to aktualitāti, ko mēs piedāvājam, kas tas ir būt bezdarbības periodā, tas nav tā kā bezdarba sēdēt un gaidīt piedāvājumus. Tāpēc mēs esam Nodarbinātības valsts  aģentūra , ka mēs piedāvājam aktivitātes, lai jauniešus motivētu.

Mums ir aptaujas anketa ne tikai darba devējam, bet arī jaunietim, kurā ir jautājums, kā jaunietis ir uzzinājis par NVA rīkotajiem pasākumiem, vai viņiem patīk. Daudzi jaunieši iesaka citiem jauniešiem iesaistīties, piemēram, brīvprātīgajā darbā.

Jaunieši bieži uzzina cits no cita, citi nāk tikai tāpēc, ka vajag, ka vecāki liek, tāpēc ka grib te atpūsties. Jaunieši ir jāmotivē, tas motivēšanas darbs  ir vislaikietilpīgākais. Vairums ir motivēti, tie, kuri nav, tie pēc laika atgriežas.

Kādi jūsuprāt ir galvenie iemesli, kādēļ tik daudzi  jaunieši ir bezdarba? Piemēram, Jūrmalā?

Jūrmalā jaunieši studē, mācās, tāpat ir bezdarba. Ir tādi, kuri vēlās vēl kaut ko apgūt, papildus apmācību, brīvprātīgo darbu kamēr mācās, arī nauda ir svarīga, kāpēc nedarīt to , ko proti, zini un palīdzēt. Varbūt, tas procentuālais līmenis ir tik, cik ir, tāpēc, ka pie mums brauc jaunieši no Rīgas. No tiem, kas iesaistās trešā daļa ir tā, kas iesaistās pasākumos. Katram ir sava situācija, mācības, studijas, bērni, ģimene. Mēs skatāmies, lai iesaistās semināros, kursi, lekcijās, apmācībās neformālā izglītībā, profesionālā izglītībā. Jaunieši iesaistās pasākumos.

Pēdējā laikā jaunieši kā iesāk iesaistīties  aktivitātē vai brīvprātīgajā darbā , nepaiet ilgs laiks, kad jaunieši atrod darbu un sāk strādāt, legāli ar līgumiem.

Tad lielākais vairums  atrod darbu?

Ir dažādi , bet tomēr atrod. Protams, strādā vairāk tie, kuriem ir pārtrauktas mācības, vai arī tie, kuri tikko pabeiguši vidusskolu un nezina, ko grib mācīties vai strādāt. Nepaiet ilgs laiks viņi, tomēr atrod vakances un pieņem piedāvājumus, jo daudzi vēlās būt patstāvīgi.

Kā atšķiras jauniešu ar augstāko izglītību aktivitāte darba meklējumos, no jauniešiem, kuriem ir pamatizglītība, vidējā vai vidējā profesionālā izglītība?

Jaunieši, kuri studē ir motivētāki . Prot organizēt savu laiku, ir iespējas sevi realizēt, cenšas sevi realizēt, viņiem ir savs skatījums , viņiem ir, kā mēs sakām, pievienotā vērtība, viņi savu laiku prot novērtēt vairāk.  Jaunietim, kam ir tikai vidējā izglītība , bez profesijas, tad viņi ir piezemētāki, viņi nelec tik augstu, bet ir dažādas situācijas. Mums , tikko bija jaunietis ar pamata izglītību, kurš vēlējās pietiekami augstu atalgojumu, bet ,ko tad viņš pienesīs tam darba devējam, viņš nevarēja motivēt. Ambīcijas ir atkarīga no izglītības.

Paldies par  interviju, tas arī būtu viss.

Lūdzu, galvenais ir jāsaprot, ka iespējas ir. Vienmēr būs kāda izeja, ko piedāvāt.

Materiālu sagatavoja 3. kursa žurnālistikas studente Anita Mihaeljana

Ziņojam, ka šorīt Rīgas Stradiņa universitātē (Dzirciema iela 16) tika konstatēti dūmi ēkas C korpusā. Nostrādāja trauksmes signalizācija. Ēkas iemītnieki tika izvadīti pagalmā.

Šobrīd celtnē atrodas ugunsdzēsēji, kas meklē dūmu avotu. Studenti ziņo, ka gaisā jūtama dūmu smaka, bet nekādu draudu pazīmju neesot.

Mācības A, B, C korpusos ir atceltas, tie ir slēgti.

Ziņosim par svarīgiem jaunumiem.

Papildinājums:

9:57 – Ugunsgrēks nav bijis. Uz jumta nosvila elektromotors. Dūmi aizgāja šahtās. Tagad notiek vēdināšana, ēka pilnīgi droša. Ziņo RSU tvitera konts.